Saskarsme: komunikācijas veidi un psiholoģija

Ienākot istabā es pievērsu uzmanību arī tam,ka Reinis,kuram neklausa rokas un kurš ir fiziski nespējīgs patstāvīgi pat ēst,tomēr centās nedaudz piecelties(uz elkoņiem),man tas šķita ļoti nozīmīgi,jo tas parādīja viņa attieksmi un cieņu pret mani. J

Gatavojoties sarunai izstrādāju plānu,kas noteica sarunas gaitu,izvēlējoss tādus vārdus un tādus jautājuma teikumu formulējumus,kas Reinim būtu saprotami.Protams ik pa laikam atbildot uz viņa jautājumiem un ,aizmirstot,ka cenšos veikt mājas darbu,izmantoju žargonvārdus,taču mūsu komunikācijai šķēršļus tas neradīja,jo abi esam no vienas sociālās grupas.Sarunas laikā izturējos dabiski un,cik nu varēju,arī atklāti.

Lai sarunai nekas netraucētu ieliku telefonu un mp3 somā,novilku pat gredzenus lai nekas nenovērstu manu uzmanību,lai nerastos vēlme,piem.,virpināt gredzenus garlaicīgas sarunas laikā.Man tas likās svarīgi,jo gredzena virpināšana neverbālajā līmenī liktu viņam noprast,ka esmu uztraukusies vai ,ka neesmu ieinteresēta sarunā.Tas savukārt Reinim liktu justies neveikli un viņš nevarētu turpināt sarunu tik pat brīvi un nepiespiesti,kāda tā bija. Pievērsu uzmanību gan savām gan Reiņa ķermeņa pozām(lai gan Reinim ir grūti kustināt rokas,tomēr dažreiz pamanīju,ka Reinis cenšas ieņemt aizsargpozu – tādos brīžos nomainīju tēmu vai plaši pasmaidīju,lai samazinātu Reiņa šķietamo sasprindzinājumu)

Kad Reinis žēlojās par savu dzīvi un pārmetumiem no mātes puses,centos viņu nepārtraukt un uzklausīt līdz galam(dažreiz tas tomēr neizdevās,jo neizprašanas gadījumos uzdevu papildjautājumus).Beigās izteicu savu viedokli par situāciju un īsumā izklāstīju,kā to redzu no sava redzespunkta – Reflektīvā klausīšanās

Mamma atnāk mājās pēc vakara maiņas – 23.30

Izdzirdot,ka mamma pārnāca mājās, izgāju viņu sagaidīt.Iedevu buču,taču viņa bija saīgusi un sagurusi. Uz buču mamma nekā nenoreaģēja,tādēļ pagriezos un aizgāju.Kad mamma ienāca istabā un ieraudzīja,ka nav uzklāta gulta, paaugstinātā tonī lika māsai to izdarīt.Aizgāju uz virtuvi...mamma man sekoja un ieraudzīja kaudzi ar netīriem traukiem un „uzsprāga”.

No Transaktīvās analīzes izspriedu,ka Gadījuma konfliktā mammai bija „Ar mani viss kārtībā,bet ar tevi nav” dzīves pozīcija.Sāka celt augšā vecās domstarpības un strīdā ieņēma dominējošo pozīciju. Arī ķermeņa valoda par to liecināja – roku vicināšana,paplašinātas acu zīlītes,intīmās distances neievērošana,paaugstināts balss tonis un manu argumentu neuzklausīšana un pārtraukšana

Komunikācija ir iespējama,ja partneriem ir vienāda vai līdzīga informācijas kodifikācijas un dekodifikācijas sistēma.Tā kā biju sagurusi un konflikta risināšanā galīgi neieinteresēta neuztvēru galveno domu pārmetumiem....domāju manus argumentus mamma arī īsti nesaprata vai vienkārši nevēlējās saprast.Atgriezeniskā saite neveidojās!