Senās Divupes tautu arhitektūra

Liela valsts ar pilīm, tempļiem, gaisa dārziem un zikurātu. Senā Divupes kultūra devusi pasaulei vairākus izcilus arhitektūras brīnumus. Tikai viens no tiem ir saglabājies līdz šodienai.

Senās Divupes arhitektūra un māksla bija saistīta ar reliģiju un atspoguļoja vergturu despotijas intereses, tāpēc Divupes mākslai raksturīga stingru kanonu ievērošana. Arhitektūra kļuva par galveno mākslas veidu. Nostiprinoties ģints aristokrātijas un priesteru varai, tajā dominēja sakrālo celtņu un piļu būvniecība. Attīstījās Divupes arhitektūra raksturīgās iezīmes: ēkas novietojums uz mākslīga paaugstinājuma, taisnstūra plānojums, telpu izkārtojums ap iekšpagalmu, sienu sadalījums ar vertikāliem izvirzījumiem un nišām un krāsu risinājuma izmantojums, tādēļ Divupes tautu arhitektūra kļuva bagāta ar daudz krāšņām un apbrinojamām celtnēm.

Spilgti paraugi ir „Baltais templis” un „Sarkanā māja” Urukā, (abi celti 4. g. t. p.m.ē.) Līdzās templim cēla monumentālu pakāpjveida torni – zikurātu, kas bija veltīts galvenajiem dieviem, viens no ievērojamākajiem – Ūras zikurāts (22. – 21. gs. p.m.ē.) Šumeru pilsētās nozīmīgākās celtnes bija tempļi un zikurāti, babiloniešu un asīriešu centros – arī piļu kompleksi, piemēram, Asīrijas valdnieka Sargona II pils Dūršarrukīnā (8. gs. beigās p.m.ē.) un nocietinājumi aizs. Būvju sistēma Babilonā (6. gs. p.m.ē.) Šumeru tēlotājā mākslā jau 4.

Manuprāt, Senās Divupes tautu arhitektūra ir apbrinojama ar savu ipaši reliģisko auru un ārkārtigi izsmalcināto greznumu .