Senās Ēģiptes kultūra

Ēģiptes kultūrai raksturīga stabilitāte, kas balstījās uz drošām cerībām par nākotni. Ēģiptieši interesējās par pārlaicīgām vērtībām, ticēja dažādām nemainīgām patiesībām, cilvēka ciešai saistībai ar valsti, valdnieku. Viņi bija pārliecināti, ka cilvēks dzīvos arī pēc nāves, un cerēja uz laimīgu dzīvi aizkapa valstībā.

Ēģipte līdzās Divupei parasti tiek minēta kā viena no senākajām civilizācijām Tuvajos Austrumos, kuras sasniegumi laiku laikos būtiski ietekmējuši kultūrprocesus pasaules vēsturē. Aplūkojot senās Ēģiptes sasniegumus, varam minēt racionālās apūdeņošanas ierīces, papirusa izgatavošanu, kuģu būvi, zināšanas astronomijā, kalendāru, saules un ūdens pulksteņu izveidē, zināšanas aritmētikā, ģeometrijā, algebrā, anatomijā, medicīnā, mirušo balzamēšanā, hieroglifiskās rakstības sistēmas izveidošanā, monumentālu un unikālu arhitektūras formu radīšanā. Ēģiptes kultūras izpēte sākās 19.gs 1.pusē. Tās rezultātā radās zinātne, ko sauc par ēģiptoloģiju. Par tās aizsākumiem uzskata laiku, kad franču zinātnieks Žans Fransuā Šampolions, izmantojot Rozetas akmeni, uz kura trīs valodās bija iegravēts valdnieka Ptolemaja V kronēšanas dekrēts, atrada atslēgu ēģiptiešu senās rakstības atšifrēšanai.

Tāpat kā visu seno kultūru priekšstatos arī ēģiptiešu uztverē cilvēku un dievu pasauli tūkstošiem dažādu ietekmju, nosacījumu un atkarības saišu saista vienā lielā veselumā. Mitoloģija, kļūstot par reliģisko uzskatu avotu, ietekmējusi visas ēģiptiešu dzīves sfēras. Senajā Ēģiptē nepastāv cits pasaules uzskats kā vien reliģiskais, pretēji mūsdienu sabiedrībai, kur līdztekus pastāv gan reliģiskais, gan laicīgais pasaules uzskats. Senās Ēģiptes vēsture mums ir atstājusi bagātīgu rakstu pieminekļu klāstu, pēc kuriem šodien varam spriest par viņu reliģiskajiem priekšstatiem.

Valdnieks Džosers pasūtīja savu "mūža māju" slavenajam arhitektam, zinātniekam un ārstam Imhotepam. Vieta Džosera piramīdai tika izraudzīta netālu no Memfisas līdzās jau agrākajiem valdnieku apbedījumiem. Kad mastaba bija jau gandrīz gatava, sākās kapenes paplašinājumi. Imhoteps stūros lika pievest vēl akmens bluķus un tos pārklāt ar akmens plāksnēm. Un tad pēkšņi viņam radās doma, kas vēlāk pilnībā izmainīja ēģiptiešu priekšstatus par kulta arhitektūru. Imhoteps pavēlēja celtniecību turpināt nevis plašumā, bet uz augšu. Tā kapenei radās otrais stāvs - vēl viena mastaba, tikai nedaudz zemāka. Pēc tam virsū no zemes un akmeņiem uzbēra vēl vienu un vēl vienu. Rezultātā plata un zema paugura vietā parādījās ap 60 m augsta pakāpjveida piramīda. Tai bija seši viens uz otra novietoti pakāpieni. Dziļi zem piramīdas (pēc ēģiptiešu sensenām tradīcijām) bija izveidota faraona apbedījuma kamera līdz ar palīgtelpām. Tās bija noliktavas ar lieliskiem alabastra traukiem (kopskaitā ap 25 tūkstošiem). Šeit atradās arī koka sarkofāgi ar zeltītu rotājumu, kas acīmredzot bija faraona mirušie tuvinieki. Ieeja atradās 28 m dziļumā, tā tika noslēgta ar 3 tonnu smagu granīta bloku. Apbedījuma komplekss ietvēra sevī vairākus tempļus, un dažu no tiem faraons izmantoja savas dzīves gaitā. Bijis arī tā sauktais Bēru templis - mauzolejs jeb Džosera Dienvidu kapenes, kas faktiski bija viltus veidojums.

Pati lielākā ir Heopsa piramīda (augstums 146,6 m). Tā celta no rūpīgi pulētiem akmens blokiem. Katrs no tiem sver 2,5 tonnas. Celtnei izmantoti 2300000 šādi bloki, to cēla divdesmit gadus. Acīmredzot Heopsa varenība bija iespaidīga, ja jau pavalstnieki uzcēla viņam šādu pēcnāves pieminekli. Piramīdas iekšienē arhitekts Hemiuns izveidoja pāra apbedījumu kameras. Līdzās piramīdai ir divi tempļi. Viens (t.s. Augšējais) atradās piramīdas tiešā tuvumā, bet otrs - tik tuvu Nīlas krastam, ka paisuma laikā to sasniedza upes ūdeņi. Krasta templi dēvēja par Zemienes templi, ar pārējo kompleksu to savienoja tā sauktais Rituāla ceļš.