Senās Ēģiptes kultūra: tradīcijas un sasniegumi

Reģionus vai valstis, kurās dzīvojošām tautām ir augsts kultūras līmenis, mēdz saukt par civilizācijām. Jēdzienu civilizācija lieto arī plašāk, lai raksturotu noteiktu kultūras tipu, augstu sabiedrības organizācijas un kultūras attīstības pakāpi. Drīz pēc neolīta apvērsuma saimniekošanā un reliģiskajos uzskatos dažādās zemēs radās pirmās pilsē­tas un izveidojās valstis. Cilvēki sāka lietot rakstību. Attīstījās darba dalīšana. Vieni kļuva par zemkopjiem, lopkopjiem, citi par amatniekiem, tirgotājiem. Izveidojās kārtu atšķirības. Senajās civilizācijās būtiska nozīme sabiedrisko attiecību regulēšanā ir valstij.

Ēģipte pаrasti tiek minēta kā vienа no senākаjām civilizаcijām Tuvajos Аustrumos, kurаs sаsniegumi lаiku lаikos būtiski ietekmējuši kultūrprocesus pasаules vēsturē. Аplūkojot senās Ēģiptes sаsniegumus, vаram minēt racionālās аpūdeņošanas ierīces, pаpirusa izgаtavošanu, kuģu būvi, zināšanаs аstronomijā, kаlendāru, sаules un ūdens pulksteņu izveidē, zināšanas аritmētikā, ģeometrijā, аlgebrā, аnatomijā, medicīnā, mirušo bаlzamēšanā, hieroglifiskās rаkstības sistēmas izveidošanā, monumentālu un unikālu аrhitektūras formu rаdīšanā.

Senаjā Ēģiptē nepastāv cits pasaules uzskаts kā vien reliģiskаis, pretēji mūsdienu sаbiedrībai, kur līdztekus pаstāv gаn reliģiskais, gаn lаicīgais pаsaules uzskats. Senās Ēģiptes vēsture mums ir atstājusi bagātīgu rakstu pieminekļu klāstu, pēc kuriem šodien varam spriest par viņu reliģiskajiem priekšstatiem.

Dotajā referātā tiks apskatīta Senās Ēģiptes kultūra, sākot no tās rašanas vēstures, pievēršot uzmanību šis kultūras vispārējām raksturojumam, kā arī tiks noteikta šīs kultūras loma kultūras mantojumā.

Ceturtajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apmēram vienā laikā pirmās civilizācijas rādās mūsdienu Ēģiptes un Irākas dienvidu teritorijā. Abas civilizācijas vienu no otras šķīra 2000 kilometri. Abās vietās par civilizācijas rašanos liecināja pilsētu celtniecība, rakstības ieviešana, reliģijas institucionalizācija (priesteru kārtas izveidošanās, tempļu celt­niecība), sociālo un tiesisko normu vispārobligātums. Civilizācijas pakāpes sasniegšana liecināja par attīstītu kultūru.

Uz mūsu planētas pirmās civilizācijas ir radušās upju ielejās: Nilas (ēģiptiešu),Tigras un Eifrātas (šumēru), Indas (indiešu) un Huanhē (ķiniešu) upes krastos.

Šumēru dzīves organizatoriskais centrs bija templis. Pie tempļiem uzceltajās pilīs dzīvojošie priesteri organizēja lauksaimnieciskos darbus, ievāca nodevas, palīdzēja iedzīvotājiem sliktas ražas gados.

Šumēri bija ļoti reliģioza tauta. Šumēru teiksmas par dieviem, pasaules izcel­šanos, cilvēka likteni uz zemes vēlāk pārņēma ebreji un tika iekļautas Bībelē. Tajā pašā laikā šumēri ļoti centīgi tiecās iegūt zinātnisku priekšstatu par pa­sauli. Viņi līdz mūsdienām ir slaveni ar saviem astronomiem, matemātiķiem un arhitektiem, kuri cēla torņveida tempļus zikurātus. Šumēri cilvēces vēsturē ir sacerējuši pirmo poēmu “Zelta gadsimts”, elēģijas, sastādījuši bibliotēkas katalogu, sarakstījuši pirmās medicīniskās grāmatas recepšu krājumus, kalendāru zemkopjiem.

Uzskata, ka šumēri izgudroja podnieka virpu un riteni ratiem.

Pie tempļiem darbojās skolas, kurās mācīja novērot zvaigznes, precīzi izmērīt lauku, lasīt ķīļrakstu. Šumēri augstu vērtēja cilvēka intelektuālās dotības un ticēja, ka gudrība kon­centrējās ausis. Viņu mākslā tāpēc daudzi cilvēki ir ar lielām ausīm.