Sengrieķu kultūra
Precējušies vīrieši tika cienīti. Vairāk uzticējās vīriešiem, kam laulībā bija daudz bērnu īpaši dēlu.
Meitām vīru izraudzīja tēvs. Laulības bija darījums.
Starp vīru un sievu parasti bija liela vecuma starpība: meitas pie vīra tika izdotas ~13 – 15 gadus vecas, bet vīrieši parasti precējās ~ 30 gadu vecumu.
Laulību šķiršana līdz pat klasiskajam laikmetam tikpat kā nebija sastopamas.
Par spartietēm teica:” Vienīgi Spartā vīri ieklausās sievās.” Uz to kāda spartiete atbildēja:’’ Vienīgi Spartā sievas dzemdē īstus vīrus!”
Atēnietis ar baudu klausījās laba oratora runā. Oratoriem bija trīs pamattipu runas: politiskās, svinīgās un tiesas runas. Par oratoru mākslas augstāko sasniegumu atzina politiskās runas. Atēnieši iebilda oratoriem, ja notika uzskatu sadursme.
Atēnu turīgo pilsoņu(vīriešu) laiks parasti pagāja ārpus mājas, tirgus laukumā (agorā) kārtojot darījumus, sarunās ar draugiem u.c. pilsoņiem vai Akropolē, kur pastaigājās tempļu kolonnu ēnā un apsprieda jautājumus, runāja par filozofiju, mākslu un morāli.
Vissvarīgākās sastapšanās vietas bija pilsētas centrālais laukums – agora jeb tirgus. Satikšanās vieta bija arī ostmala Pirejā.
Vakaros tika rīkoti tā sauktie simpoziji – vīru vakarēšana. Tad vienīgā sieviete bija flautiste, dažreiz kāda dejotāja. Parādījās tradīcija atpūsties pusguļus. Pie dīvāna sofas uz zema galdiņa tika novietoti ēdieni un dzērieni. Viesi dzēra stipri atšķaidītu vīnu, nedaudz ēda, dziedāja, noskatījās mīmu uzstāšanos. Ar tumsas iestāšanos simpoziji tika pārtraukti, Atēnu vārti tika aizslēgti.
