Seno Romiešu svētki

Jau no seniem laikiem Romas sabiedriskajā dzīvē svarīga nozīme bija dažādiem svētkiem un uzvedumiem. Sākotnēji sabiedrisko svētku sarīkojumi norisa kopīgi ar reliģiskajām ceremonijām un bija reliģisko svētku neatņemama sastāvdaļa.

VI gadsimtā p. m. ē. romieši sāka rīkot laicīgos (nevis reliģiskos) uzvedumus un par to norisi atbildēja nevis priesteri, bet gan amatpersonas. Šādas izrādes vairs nenotika kāda dieva tempļa altāra priekšā, bet gan cirkus arēnā, kas atradās līdzenumā starp Palatīna un Aventīna pakalniem.

Paši senākie romiešu civilie svētki bija Romas spēļu svētki. Vairākus gadsimtus ilgi tie bija vienīgie civilie romiešu svētki. Kopš III gs. p. m. ē. sāka rīkot jauna veida izrādes. Lielu nozīmi ieguva Plebeju spēles. Lielākie reliģiskie svētki bija saistīti ar zemkopju dievu kultu: cerālijas par godu dievietei Cerērai, vinālijas vīnogu ražas svētki, konsuālijas pļaujas svētki, saturnālijas sējas svētki, terminālijas robežežu akmeņu svētki, luperkālijas ganu svētki. Sie svētki bija senāko Romas iedzīvotāju zemkopju un ganu svētki, tie bija iecienīti lauku iedzīvotāju vidū arī vēlāk.

Neparasti plaši Romā ieviesās gladiatoru cīņas.