Sievietes tēls Aleksandra Čaka dzeja

Čaka dzejā sievietes tēlam ir īpaša vieta, jo Čaks bijis tāds cilvēks, kuram sievietes ir bijušas ļoti tuvas. Šajā dzejā viņš raksta par daudzām un dažādām sievietēm, par tādām, kādas iespējams pats Čaks savā dzīves laikā sastapis.

Dzejoļos „Nomales sievas” un „Sievas”, Čaks apraksta vienkāršas, parastas sievietes, kuras neuztraucas par savu izskatu, viņas ir tādas kārtīgas sievietes, kurām pat Čaks nevarēja pretoties.

Dzejolis „Ielas sievietēm” ir rakstīts par tādām sievietēm, kurām dzīvē nav mērķa viņas dzīvo tikai šodienai. Šīm sievietēm nerūp tas, ko citas par viņām domā šīm sievietēm vajag tikai vienas nakts sakarus. Čaks jūt līdzi šīm sievietēm, viņam varbūt ir sāpīgi redzēt šīs skaistās būtnes darām kaut ko tādu, kas nav pieņemams apkārtējai sabiedrībai.

dzejā ir aprakstītas īstas lēdijas, jaunkundzes. Šīs sievietes Čakam varēja likties ļoti šarmantas un neaizskaramas. Šīs sievietes izskatās ļoti interesantas, jo viņu uzvedība ir savādāka nekā iepriekš minētajām sievietēm, viņas ģērbjas modernās drēbēs, viņām vienmēr būs kāds uzmanības piesaistošs nieciņš kā, piemēram, šajā dzejolī mazs klēpja sunītis. Viņu uzvedība ir smalka un pieklājīga, bet nav piedauzīga.

Čakam jaunkundzes varbūt likās neaizsniedzamas un dzejā tas arī parādās.

Čakam ir arī dzeja par meitenēm, kuras viņš pats nevar izprast. „Savādā meitene” ir dzejolis par meitenēm, kuras var neievērot, bet viņām tomēr ir kaut kas tāds, kas liek domāt un skatīties uz viņām. Šīs meitenes pat nav atstājušas vienaldzīgu Čaku, jo viņu arī kaut kas ir piesaistījis pie šīm meitenēm.