Sievietes zinātnē: atbildība un panākumi

VĒSTURĒ VAR ATRAST DAUDZ SIEVIEŠU, KAS KAUT KO DARĪJUŠAS ZINĀTNES ATTĪSTĪBAS LABĀ. KĀ PIEMĒRUS MĒS ESAM IZVĒLĒJUŠIES APMĒRAM 50 SIEVIETES. ARĪ TU VARĒTU KĻŪT PAR VIENU NO VIŅĀM.

1. Meritas Ptaha – Ēģipte, pirmā sieviete, kas darbojās kā profesionāla ārste un pirmā zinātniece vēsturē, par ko pieejamas rakstiskās vēsturiskās liecības. Viņas dēls, svarīgs ēģiptiešu priesteris Meritas Ptahu aprakstījis kā „ārstu vadoni”. Viņas attēls atrasts Ēģiptē, vienā no Valdnieku ielejas kapenēm. Viņas vārdā nosaukts krāteris uz Venēras 17 km diametrā. Tiek uzskatīts, ka šī sieviete dzīvojusi apmēram 2700 gadus pirms mūsu ēras.

2. Teāno – Grieķija. Dzimusi Krotonā, apmēram 600. gadā pirms mūsu ēras. Pēc sava vīra Pitagora nāves, Teāno vadīja Pitagora skolu. Lai arī šajā skolā darbojās vairākas sievietes, ikviena no viņām savus darbus un pētījumus parakstīja ar Pitagora vārdu, tādēļ ir ļoti grūti konstatēt, kuru zinātnisko darbu autors ir Pitagors, kuru kāds cits. Teāno nodarbojās ar kosmoloģiju, fiziku, matemātiku, bērnu psiholoģiju un medicīnu. Viņas svarīgākais darbs ir „Zelta griezums”, kas joprojām tiek izmantots gan matemātikā, gan arhitektūrā. Starp Teāno darbiem minams arī tāds sacerējums kā „Pitagora dzīve”, taču neviena tā kopija nav saglabājusies līdz mūsdienām.

3. Milētas Aspazija – Dzīvojusi apmēram 470. 410. gadā pirms mūsu ēras. Sokrata skolotāja, Perikla (politiķis un stratēgs, kas pārvērta Atēnas par vienu no svarīgākajām sava laikmeta pilsētām) sieva, kas tika apsūdzēta bezdievībā, politiskā musināšanā un Perikla ietekmēšanā militāru konfliktu gadījumā. Milētas Aspazija tika tiesāta un tikai pateicoties paša Perikla asarām, lūdzot viņas atbrīvošanu, netika notiesāta. Iespējams, ka viņa ieguvusi izglītību Milētā. Jonijā tolaik pastāvēja skolas, kur varēja mācīties abu dzimumu pārstāvji, kas Atēnās bija neiespējami, jo tur sievietes pienākumi un iespējas bija ierobežoti un skāra tikai mājas pavarda aprūpēšanu. Tomēr Milētas Aspazija nodarbojās ar ne tikai pedagoģiju, bet arī ginekoloģiju un dzemdniecību. Viņa pieminēta arī bizantiešu galma ārsta Amīdas Aēcija darbos.

4. Agnodīke – Dzīvojusi Atēnās, Grieķijā, apmēram 400. 300. gadā pirms mūsu ēras. Lai varētu mācīties Aleksandrijā un nodarboties ar medicīnu, viņa nogrieza matus un valkāja vīriešu apģērbu. Tajā laikā sievietēm bija aizliegts nodarboties ar medicīnu, lai viņas neveiktu abortus citām sievietēm (aborti dažādos vēstures periodos tikuši vairākkārt aizliegti un atļauti). Agnodīke specializējusies ginekoloģijā un dzemdniecībā, tāpēc drīz vien pie viņas vērsās daudzas pacientes. Citi ārsti kļuva greizsirdīgi par Agnodīkes popularitāti sieviešu vidū, tāpēc viņi organizēja sazvērestību apsūdzot Agnodīki pacienšu samaitāšanā, pavešanā un pat izvarošanā (atcerēsimies, ka viņa ģērbās kā vīrietis.) Tādējādi ārstei nācās atklāt visiem, ka viņa patiesībā ir sieviete, tāpēc viņu nekavējoties apsūdzēja par nodarbošanos ar medicīnu. Brīdī, kad Agnodīkei draud nāvessods, daudzas viņas pacientes tempļa priekšā draud iet nāvē kopā ar ārsti. Pūļa spiediena rezultātā maģistrāti attaisno Agnodīki un atļauj viņai arī turpmāk nodarboties ar medicīnu (nepiešķirot nozīmi tam, vai viņa ģērbjas kā vīrietis vai kā sieviete). Taču pēc gada tiek izdots likums, ar kuru sievietēm tiek aizliegts studēt medicīnu un darboties šajā profesijā. (Attēls: Medaljonā attēlota tiesa, kur Agnodīke izģērbjas kaila, lai pierādītu, ka ir sieviete un atspēkotu apsūdzības izvarošanā.)