Skatiens no kaktiņa
Jūtu Tava auguma siltumu.
Šķiet , dzirdu Tevi elpojam , šķiet , redzu tevi domājam.
Tu palien zem manējās segas un piespiedies vēl ciešāk klāt.
Es aizveru nogurušās acis un jūtu Tava auguma siltumu.
Tava galva atrodas uz mana pleca.
Klusu jo klusu iečuksti Es gribu tevi ".
Mēs mīlam viens otru , mēs gribam viens otru , bet.
Sēžu istabas kaktiņā un uzmetu aci Tev, iekšēji lūdzot, nu paskaties uz mani...
Redzu tavas kustības, augumu, izskatu, rokas, uzvedību, domas, sāpes, jūtas, vēlmes...
Lūdzu, paskaties uz mani, es arī te esmu un gribu tavu uzmanību...
Lēnām jūtu, Tavas aci vēro mani, pārslīd pāri augumam un apstājas pie acīm...
Neuzdrīkstos paskatīties uz Tevi, bet Tu nenovērsies, iegrimis domās un vēlmēs...
Jūtu, Tu tuvojies, lēnām uzmanīgi, veltot skatienu apkārtējiem, ērti iekārtojies man blakus...
Tavas acis ir pievērstas televizoram, bet es jūtu Tavu elpu uz mana kakla...
Gribu, lai Tu neaizej, paliec man blakus, bet zinu, drīz Tu iesi...
Ļaujos domām un cerībām, kaut zinu kā rīt sāpēs, dziļi sāpēs...
Acis ciet, Tev šķiet esmu aizmigusi, Tava roka atrodas uz manējās...
Un atraujies no manis, lēnām izejot no istabas, bet Tavas acis nepamet mani...
Zinam tas nav iespējams, un nebūs iespējams, kaut arī ļoti vēlamies...
- Microsoft Word 8 KB
- Latviešu
- 2 lapas (244 vārdi)
- Skola
-
