Smēķēšanas atkarība

Smēķēšana ir ieradums, ko vada atkarība. Atkarība ir cēlonis, kas daudziem smēķētājiem rada nepieciešamību pēc palīdzības un atbalsta. Atkarības ārstēšanas stratēģija ir pieprasīta, iekļaujot paaugstinātu motivāciju, padomus un konsultācijas, medikamentu izrakstīšanu. Rīcības ?????sekas un farmakoloģijas terapija vada drošu un efektīvu cigarešu atkarības ārstēšanu.

Farmako terapija piedāvā dažādus pretsmēķēšanas produktu variantus – nikotīna aizstāšanas terapijas (košļājamās gumijas, konfektes, plāksterus, aerosolus un inhalatorus) un medikamentus.

Sociālo normu mainīšanā un smēķēšanas atmešanas veicināšanā liela nozīme ir vides kampaņām, konkursiem, telefona konsultācijām un atbalsta spēlēm.

Plašā informācijas izplatība par cigarešu atstāto negatīvo efektu uz veselību var mainīt sabiedrības attieksmi pret smēķēšanu. Smēķēšanas aizliegums publiskās vietās un darba vietās ir daļa no stratēģijas, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi noteikt smēķēšanu kā nevēlamu uzvedību. Pieņemot cīņu pret smēķēšanu kā daļu no sabiedrības veselības politikas tai vajadzētu iedarboties ar īpaši lielu efektu uz ikvienu personu ar minimālu piepūli.

Sarežģītība tiek variēta no vienkāršiem ieteikumiem, ko piedāvā ārsti vai citi veselības darbinieki līdz daudzpusīgai terapijai, ko piedāvā terapeiti vai speciālas klīnikas, kas paredzētas smēķēšanas atmešanai. Pieaugot terapijas sarežģītībai, pieaug arī izmaksas un terapija sāk šķist nederīga, īpaši attīstītās valstīs. Veiksmes, panākumu ziņā nav starpības starp individuālo un grupas terapiju. Teorētiski, grupas terapija ir daudz efektīvāka, bet ieguvumi var būt ierobežoti sakarā ar grūtībām uzņemt grupā un paturēt tur par dalībnieku.

1) Iemaņu apmācība (izvairīties no situācijām, kad apkārtējie cilvēki smēķē, lai nerastos stimuls uzsmēķēt pašam); nepieciešams sabiedriskais atbalsts gan terapijas laikā, gan pēc tās.

2) Negribīgā smēķētāja terapija – likt smēķēt, kur pacients ir smēķējis intensīvi, bieži ar diskomforta nolūku, līdz sliktai dūšai un/ vai vemšanai.

3) Saskarsmes terapija „zem četrām acīm”. Kontakts (ar ārstu, terapeitu, grupu vai nesmēķētāju) paaugstina atturēšanās ilgumu, un ilgs kontakts (vairāk par 10 minūtēm) atturēšanās ilgumu var dubultot.

Plāksteri – visas plāksteru formas ir ar noteiktu devu amplitūdu, kas ļauj smēķētājiem ar lielāku atkarību izmantot spēcīgākos plāksterus. Devas amplitūda nozīmē to, ka pircējs var pakāpeniski samazināt nikotīna uzņemšanu dažu nedēļu laikā vai arī ilgāk, lai ļautu organismam pierast pie nikotīna līmeņa samazināšanās un galu galā atbrīvotos no tā pavisam.

Košļājamās gumijas – ar nikotīna pārveidotāju apgādātā poliakrila gumija ir pirmā pircējiem pieejamā nikotīna aizvietošanas gumija („nikotīna gumija”). Tā nav košļājama kā sākotnēji izgatavotās gumijas, bet ar pārtraukumiem tā ir jāpatur mutē robežā līdz 30 minūtēm, atkarībā no nepieciešamības. Pēc noteikta grafika no 10 gabaliem katru dienu smēķētājs uzņem aptuveni 10 vai 20 mg nikotīna. Pēc dažām nedēļām vai mēnešiem, ikdienas devas lielums ir pakāpeniski samazinājies, ar nolūku palīdzēt organismam pierast pie samazinātās nikotīna devas un izvairīties no atsākšanas smēķēt.