Smēķēšanas ieteklme

Pasīvo smēķēšanu izraisa dūmi, kas izplūst vidē no aizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes, kā arī tie, ko izelpo cilvēks, kurš smēķē. Smēķētājs smēķēšanas gaitā ieelpo tikai 15% dūmu, pārējos 85% ieelpo pasīvie smēķētāji, proti, cilvēki, kuri paši nesmēķē, bet, atrodoties smēķētāju tuvumā, spiesti bojāt veselību pret savu gribu.

Smēķēšanas radīto dūmu aktīvās kaitīgās vielas, ko ieelpo pasīvais smēķētājs, postoši iedarbojas uz gļotādām un ādu, kur tās nonāk. Tādējādi mazinās gļotādu aizsargspējas pret vīrusiem, tāpēc jebkādām baktērijām ir ievērojami vieglāk iekļūt organismā un cilvēks biežāk slimo ar dažādām infekcijām.

Otra lieta – organismā aktivizējas alerģiskie procesi, jo jutīgās, novājinātās gļotādas nespēj pienācīgi pretoties apkārt esošajiem alergēniem – ziedputekšņiem, putekļiem, dzīvnieku kažoka spalvām u. c. Īpaši to izjūt cilvēki, kam ir iedzimta tieksme uz alerģijām.

Ja pasīvai smēķēšanai regulāri pakļauta grūtniece (smēķē kāds ģimenes loceklis vai darba kolēģis, bieži tiek apmeklētas piesmēķētas sabiedriskās vietas u. c.), toksisko vielu ietekmē tiek bojātas augļa šūnas, līdz ar to kavēta topošā bērna attīstība.

Pasīviem smēķētājiem risks saslimt ar plaušu vēzi ir par 20–30% augstāks nekā cilvēkiem, kuri nav pakļauti tabakas dūmiem.

Pasīvā smēķēšana var izraisīt reiboņus, galvassāpes, vājumu un sliktu dūšu. Dūmi kairina acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu un niezi.

Pasīvā smēķēšana ieņem trešo vietu aiz lielākajiem nāves izraisītājiem – aktīvās smēķēšanas un alkohola.

Pēc Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma (2000. gads) datiem, Latvijā gandrīz katrs astotais darbinieks dienā vairāk nekā 5 stundas pavada darba telpās, kurās smēķē.

Latvijā citu ģimenes locekļu klātbūtnē smēķē 55,4% vīriešu un 48,4% sieviešu. Mājās piesmēķētās telpās spiesti uzturēties 47% skolēnu.

Bērniem ir sevišķi kaitīgi, pat bīstami ieelpot lielu daudzumu indīgu vielu, jo viņu organisms un plaušas vēl nav pietiekami attīstījušās. Turklāt bērni elpo biežāk un dziļāk nekā pieaugušie. Bērni, kuri regulāri ieelpo tabakas dūmus (visbiežāk smēķētājs ir kāds viņu ģimenes loceklis):

biežāk nekā citi cieš no pneimonijas, bronhīta un citām elpošanas orgānu slimībām;

biežāk saslimst ar astmu, arī astmas lēkmes viņiem ir par 20% biežāk nekā citiem bērniem;

zīdaiņa vecumā pakļauti septiņas reizes augstākam riskam mirt no tā dēvētā pēkšņās nāves sindroma;

līdz 18 mēnešu vecumam bieži slimo ar nopietnām elpošanas ceļu infekcijām, ko nākas ārstēt slimnīcā;

bieži pakļauti grūtībām mācībās, pavājinātai runas iemaņu apguvei un uzvedības problēmām;

Būtiski zināt – kaut arī dzīvoklī smēķēts tiek virtuvē, tualetes telpā u. c. ar domu, ka tādējādi pārējie iemītnieki no dūmiem tiek pasargāti, tā nebūt nav. Dūmi iekļūst arī pārējās telpās. Turklāt nepieciešamas apmēram trīs stundas, lai telpā pilnībā izklīstu tikai vienas cigaretes dūmi. Vienīgais pozitīvais risinājums, rūpējoties par apkārtējo veselību, ir smēķēšana ārpus telpām.