Ieskatoties senatnē cilvēki ir mēģinājuši izzināt sevi un citus. Cilvēki senatnē nav pievērsuši tik lielu uzmanību veselībai kā šobrīd. Agrāk cilvēki nemēdza slimot ar tik daudzām, cilvēkiem graujošām slimībām. Daudzus gadu desmitus, simtu cilvēki mēdza pielietot medicīniskus paņēmienus, lai izārstētu cilvēkus. Šie paņēmieni kā izārstēt cilvēki, bija ar dabu saistīti, jo tad ap tiem bija tikai daba. Senatnē nebija tik piesārņota vide, dažādas ķīmiskas, indīgas vielas, kas mūsdienās grauj cilvēka veselību.
Ieskatoties mazliet vēsturē, varam izzināt plauša vēža un tātad arī atkarību no nikotīna radušos iemeslus. Viss aizsākās ar tabakas izzināšanu, eksportu uz visām pasaules valstīm. Tabaku izplatīja slavenākais jūras braucējs – Kolumbs. Uz Eiropu tabaku pirms 500 gadiem atveda Kolumbs. Citās pasaules daļās tā ir bijusi pazīstama un tikusi cienīta daudz ilgāk. Tabaku izmantoja gan kā ārstniecības augu, gan arī rituāliem un baudai – tabakas augs ir ticis uzskatīts gan par velna izgudrojumu, gan dieva dāvanu cilvēkiem. 1492. gada 12, oktobrī Kolums tad jau bija iekarojis daudz zemju, kad viņs bija jau iekarojis Sansalvadoras salu, kas mūsdienās ir viena no Bahamu salām, tur kā iekarotājam, - valdniekam, vietējie iedzīvotāji par godu uzdāvināja sausas lapas. Kolums lapas saritināja un pīpēja. Kad Kolums ieradās salā, viņš šā auga sēklas aizveda sev līdzi uz Spāniju, tur iesējot pirmās plantācijas. Pēc tam no Spānijas lielā kuģojuma laikā sēklas nokļuva it visās zemes vietās. Tabaka kļuva ļoti populāra un iecienīta. Pieprasījums pēc tabakas ļoti strauji auga. Iestājoties XX. Gadsimtam, pasaulē ļoti plaši izplatījās cigaretes.
1856. gadā tikai atvērtas pirmās cigarešu ražošanas fabrika, kas atradās Lielbritānijā.1858. gadā tika izplatītas bažas, ka smēķēšana ir kaitīga. 1950. gadā tiek publicēts raksts žurnālā, ar domu, ka plaušu vēzim ir sakars ar smēķēšanu. 1964. gadā Luters Terrijs paziņo, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi. 1922. gadā tiek izplatīti nikotīna plāksteri. Vēlākajos gados jau sākas kampaņas un akcijas pret smēķēšanu, kas mūsdienās ieņem aizvien lielāko lomu.
Apskatīsim, kas īsti ir cigarete un kādēļ tā var daudziem šķist tik vilinoša, un reizēm no tās vairs vaļā nevar tikt. Cigarete ir izgatavota no cilindriska papīra apvalka, parasti īsāka par 10 cm un ar diametru mazāku par 10 mm, kura ir pildīta ar sīki sasmalcinātu tabaku. Tās dizains un forma ir izveidotā tā lai tā būtu paredzēta smēķēšanai. Tabakas dūmi satur toksiskas un kancerogēnas vielas: CO, acetaldehīdu, amonjaku, benzolu, formaldehīdu, vinilhlorīdu un citas vielas, kas ir ne mazāk toksiskas. Praktiski ļoti daudzas cigaretes, kas ir pieejamas pārdošanā nemaz nesastāv tīri no tabakas, bet gan, lai palielinātu atkarību, saglabātu zīmola vienveidību, uzlabotu cigaretes garšas īpašības, paildzinātu to saglabāšanos un izmainītu dūmu organoleptiskās īpašības, sajauc to ar daudzām piedevām. Pārdošanā, protams, atrodas arī sliktākas kvalitātes cigaretes, kuras vienkārša ļaužu valodā sauc par „lētajām cigaretēm”. Tām cigaretēm pievieno ražošanas procesā radušos tabakas lapu vadaudu kūlīšu putekļus. Cigarešu izgudrotāji, ir padomājuši arī par darvas filtriem, kas ir pievienoti cigaretes galam, kuras galvenā funkcija ir atfiltrēt darvas putekļus. Parasti pārdošanā esošajām cigaretēm ir celulozes acetāta vai kokvilnas filtrs. Protams, Jūs paši arī varat uztīt cigaretes, bet, līdz ar to, nekādi netiek samazināts to kaitīgums. Sākotnēji tabaku zelēja vai šņauca. Cigaretes sāka izplatīties 20. gadsimta sākumā. Ik gadu tabakas rūpniecība saražo apmēram 5 500 biljonus cigarešu. Vairāk kā 1,1 biljons smēķētāju visā pasaulē ik gadu patērē cigaretes. Pēdējā desmitgadē tabakas kaitīgums ir strauji pieaudzis, tāpēc, ka cigarešu ražotāji pievieno tām ķīmiskas piedevas. Īpaši daudz pievieno amonjaku, tas veicina nikotīna uzsūkšanos organismā, un tās rezultāta veicina ātrāku pierašanu, tātad atkarību. Cigaretēs ir ļoti kaitīgs sastāvs, rezultāta apdraudot gan smēķētāju un nesmēķētāju. Ļoti populāri mūsdienās ir palikusi ūdens pīpes smēķēšana, paužot viedokli, ka tā ir pilnīgi nekaitīga un atkarību neradot. Bet nez kādēļ pārdošanā esošā tabaka, kura paredzēta ūdens pīpēm, uz tām tiek drukāta virsū brīdinājuma teksts? Tas, protams, ir sabiedrībā pieņemts mīts, ka tā nav kaitīga. Tā ir un paliek tabaka, kura tiek smēķēta, tikai savādākā veida, kas cilvēkiem liek psiholoģiski noprast, ka tajā esošais ūdens, kas burbuļo, kad tiek ievilkts tabakas dūms, ka tas attīra to no kaitīgām vielām. Diemžēl ūdens nespēj attīrīt pilnīgi neko, tas tikai labi izskatās. Un, protams, arī šie ūdens pīpes tabakas dūmi var būt mudinājums plauša vēža veidošanai. Mūsdienās ir sastopam Cigarešu patēriņu jūtami ietekmēji, cigarešu sadārdzināšanās, kas bija pat par 50%. Bet diemžēl, kā jau zinām, cigaretes ir vilinošas ar to, ka tās padara mūs atkarīgus no tām. Bieži ļoti daudzi cilvēki vēlas tās atmest, bet nespēj, jo atkarība ir tik milzīga, ka bez cigaretēm viņi nevar iedomāties dzīvi, organisms ir tā pieradis, kas nespēj normāli funkcionēt bez tām. Ļoti bieži tas izpaužas tieši psiholoģiski. Cilvēki cenšas atbrīvoties no tām, lietojot nikotīna plāksterus, tabletes, košļājamās gumijas, vai samazinot iknedēļas devu, tā pa lēnam atmetot. Bet bieži cilvēki atkal ķeras pie cigaretēm, nespējot atmest, vai atmet tikai uz dažām nedēļām, mēnešiem vai tikai dienām. Citi cilvēki atmetot smēķēšanu ļoti daudz sāk ēst, tā pieaugot liekajam svaram. Cilvēki, kuri gadu gadiem ir uzņēmuši sev organismā nikotīnu, ne tikai ir bendējuši savu organismu, bet arī to histoķīmiski pilnīgi pārmainījuši, kuru sekas tie jūtami jutīs visu savu atlikušo dzīvi.
Tātad par plaušu vēzi. Vārds plaušu vēzis raksturo ļaundabīgu plaušas audzēju. Plaušu vēzis attīstās bronhu šūnām lēnām pārveidojoties par vēža šūnām. Protams, ir vēža paveidi, kas ļoti strauji attīstās, un ir vēža paveids, kas lēni attīstās. Visizplatītākā vēža forma smēķētāju vidū ir, protams, plaušu vēzis. Cilvēki, kuri lieto tabaku ir ļoti jūtīgi pret plaušu vēzi. Plaušu vēzis ir ļoti progresējošs, un tas sagrauj plaušas pilnībā. Kā zināms, plaušas nespēj atjaunoties. Plaušu bijājumu gadījumā var veikt vienīgi plauša segmenta izgriešanu, kas ir smaga ķirurģiska iejaukšanās. Protams, arī tie cilvēki, kas atrodas smēķētāja tuvumā, var saslimt ar plaušu vēzi, ieelpojot smēķētāja izraisītos cigarešu dūmus. Plaušu vēzis ir Eiropas valstīs visbiežāk diagnosticētā vēža forma. Smēķētāji neapzinās smēķēšanas draudošām sekas, un kad sāk to apzināties, tad tikai tad, kad ir jau vēzis. Tieši plaušu vēzis visā pasaulē ir viens no izplatītākajiem audzējiem. Protams, arī Latvijā plaušu vēzis ir ļoti izplatīta diagnoze. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ar plaušu vēzi ik gadu saslimst 1100 cilvēku, kas ir ļoti kritisks skaitlis. Vīrieši ar plaušu vēži slimo daudz biežāk nekā sievietes, šī attiecība ir šāda pagaidām - 5,54:1, bet statistikas rāda, ka saslimstība ar plaušu vēzi sievietēm statistiski strauji kāpj uz augšu, tātad aizvien vairāk sievietes saslimst ar plaušu vēži. Tas varbūt saistīts ar to, ka mūsdienās vairs nav nekādas diskriminācijas. Jo kādreiz senāk sievietēm nebija klaji ļauts smēķēt, jo tas tika uzskatīts par necienīgu negodu, bet vīriešiem tas bija normāla parādība, pat ierasta aina. Bet mūsdienās viss ir līdzsvarojies un aizvien vairāk sievietes ķeras pie cigaretēm. Latvijā dominējoši ar plaušu vēzi vidēji saslimst ap 60 gadu vecumu, bet vislielākais saslimstības reģistrs bijis tieši no 65 – 69 gadu vecumu. Ik gadu Latvijā no plaušu vēzi mirst ap 1000 pacientu. Doma ir tāda, ka viens no lielākajiem iemesliem kādēļ Latvijā ir tik liela mirstība no plaušu vēži ir tāda, ka tā tiek ļoti vēla diagnosticēta, kuras rezultātā izveseļošanās ir minimāla. 1999. gadā 66,8 % diagnosticēja jau ielaistā stadijā, kur protams, izārstēšanās nav iespējama. Iemesli ir ļoti daudzi un dažādi kas izraisa plaušu vēža vai pat vienu otru papildina un sekmē plaušu vēža attīstību. Bet viens no izplatītākajiem faktoriem kas izraisa plaušu vēzi noteikti ir smēķēšana. Smēķēšanas riska faktors ir no 85-90% gadījumu, tajā skaitā ir ieskaitīti tie saucamie pasīvie smēķētāji. Pasīvie smēķētāji ir cilvēki, kas uzturas tuvumā cilvēkiem kas regulāri smēķē cigaretes, tie cilvēki ir spiesti ieelpot tabakas dūmus. Saslimt ar plaušu vēzi ir tieši atkarīga no tā cik bieži, ilgi un regulāri cilvēks smēķē cigaretes. Protams, liela nozīme ir arī notā cik dziļi cilvēks ievel dūmus un kādas cigaretes tas smēķē, jo kā jau noskaidrojām, cigarešu markas ir daudzas un dažādas ,ir arī tādas bez filtriem, kas kaitīgās vielas ieelpo pilnībā bez procenta zuduma. Liela nozīme ir arī no tā, kādā vecumā ir sākts smēķēt, jo agrāk esi sācis, jo lielāks risks. Ar katru izsmēķētos cigareti risks tikai un vienīgi pieaug. Plaušu vēža gadījumā nav tādu īpašu agrīnu simptomu. Šajā stadijā vēzis tiek reti kad atklāts. 5-15% gadījumu tas tiek atklāts nejauši krūškurvja rentgenizmeklēšanas laikā. Jo šajā stadijā nav nekādu simptomu, kas liktu aizdomāties, ka ir bažas par plaušu vēzi. Vairākumā gadījumu, kad cilvēki iet pie ārsta ir tad, ja ir šādas sūdzības: klepus, krēpas,, kurās var būt asins iztriepes, elpas trūkums, sāpes un pat čīkstēšana krūtīs. Bet ir vel arī šādi simptomi, kas bieži var likties par nekaitīgiem un ikdienā sastopamiem, tie ir: nogurums, nespēks, krišanās svarā, neliela apetīte, drudzis, mazasinība. Ir novērot arī tas, ka šādiem cilvēkiem ir paātrināta sirdsdarbība, ka šiem cilvēkiem ir vajadzīga lielāka atelpa. Plaušu audzējs var arī izplatīties uz blakus esošajiem audiem, tie ir, nervu pinumi, barības vadu un pat sirdi. Šādos gadījumos jau ir izteikta jūtība, rodas sirdsdarbības traucējumi, kļūst grūtāk uzņemt ēdienu un ir izteikti jušanas traucējumi. Plaušu vēža šūnas var arī nonāk ar asinsrites palīdzību attālākajos orgānos - kaulos, smadzenēs un aknās. Mūsdienās tehnoloģijas attīstās un ir pieejamas, tiek pielietotas jaunas plauša vēža diagnostikas metodes. Tradicionāla un jau ilgus gadus labi pielietota ir rentgeneloģiskā metode, kurā tiek izdarītas krūškurvja rentgenogramma no priekšas un sānskatā. Kā profilaktiskā apskate tiek izmantota fluorogrāfija. Ja ir tikts atklāts plaušu vēzis, tad kā smalkāku diagnostiku, izmeklēšanu tiek izmantota skaitļotājtomogrāfija (datortomogrāfija). Šī metode sniedz mums priekšstatu plauša vēža saistību ar blakus orgāniem, kas ir neatsverami svarīgi, jo kā noskaidrojām asins cirkulācija orgāniem ir saistoša. Bet diemžēl datortomogrāfija salīdzinoši ir ļoti dārga. Ar katru gadu datortomogrāfija attīstās. Tajā tiek izgudrotas jaunas iespējas, lai tā kļūtu aizvien nekaitīgākā, tātad lai tai nebūtu liels starojuma daudzums, kas neatverami ir labāk priekš, cilvēka skarto ķermeni. Plauša vēža diagnozi apstiprināt palīdz bronhu sekrēts, tā ir tāda kā krēpu mikroskopiska izmeklēšana. Šajā metodē tiek meklētas vēža šūnas, kuras tiek skatītas zem mikroskopa. Ja tomēr ir atklāts, ka cilvēkam ir plaušu vēzi, jānoskaidro ārstēšanas gājieni. Lai veiktu pareizu un precīzu operāciju ir vajadzīga bronhoskopija. Šajā metodē tiek apskatīts bronhu koki. Lai precizētu diagnozi, ir divi ļaundabīgo audzēju tipi., kas aptver vairāk nekā 90% visu plaušu vēža gadījumu – sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēzis. Sīkšūnas audzējs ir ļoti ļaundabīgs un ļoti ātri izplatās tieši ar asinsrites palīdzību. Ļoti bieži tas tiek konstatēs primārās diagnozes noteikšanas laikā. Šo audzēja veidu ārstē vienīgi ar ķīmijterapiju. Nesīkšūnu plaušu vēzis ir ap 80% gadījumu,to var iedalīt četrās grupās: plakanšūnu- tas sastopams ir visbiežāk, visbiežāk tas veidojas lielajos elpceļos, tas ir saistīts ar smēķēšanu. Adenokarcioma – tas veidojas no bronhu dziedzerepitēlija. Bronhoalveolārais – tas veidojas plaušu alveolās. Lielšūnu - veidojas plaušu perifērijā. Nesīkšūnu plaušu vēža gadījumā pielieto operāciju tā izoperēšanā, jo vairums gadījumu tas nav skāris apkārtējos orgānus. Pirmajā un otrajā stadijās visieteicamākā ārstēšanas metode ir operācija. Pēc audzēja lieluma tiek izoperēti plaušu segmenti, daivas, tās daļas. Pēc operācijas tiek veikta vai nu apstarošana vai ķīmijterapija. Pasaulē neiesaka masveida skīringu (sijājošo diagnostiku). Pētījumi rāda diezgan negatīvu rādītājus, kas liek secināt, ka mirstība nav samazinājusi, gluži otrādi palielinājusies. Daudzi speciālisti iesaka, tādiem cilvēkiem, kam ir paaugstināts risks saslimt ar plaušu vēži, tiem regulāri jāveic rentgenegrāfija un krēpu citoloģiskās izmeklēšanas. Speciālisti iesaka, ka rentgeneogrāfija pirms 40 gadiem jāveic vienu reizi divos gados, bet cilvēkiem pēc 40 gadu vecumu katru gadu. No visa minētā skaidri izriet svarīgākie un neatliekamākie profilaktiskie pasākumi plaušu vēža apkarošanā: pirmkārt, visos līmeņos jāaktivizē cīņa pret smēķēšanu, sākot jau no valsts likumdošanas, un, otrkārt, jārūpējas par atmosfēras aizsargāšanu no piesārņošanas un tās attīrīšanu. Pats galvenais kas spēj palīdzēt cilvēkiem kam ir plaušu vēzis, tas jādiagnosticē pēc iespējas ātrāk. Visslābāk – agrīnā stadijā. Protams, ļoti svarīgi ir zināts primāros simptomus un mācēt tos pareizi novērtēt. Bet diemžēl, ka jau iepriekš zināmā pieredze rāda, ka nepietiek ar zināšanā, jo audzēju veidi ir dažādi un to lokalizācija ar ir ļoti dažāda. Visbiežāk ir sastopama audzējs ar lokalizāciju augšējās daivas segmentārajos bronhos. Centrālais plaušu vēzis parasti aug endobronhiāli, tas izraisa pastāvīgu gļotādas kairinājumu pat jau slimības sākuma stadijā, kad bronhu lūmens vel nav paspējis nosprostoties. Pirmais plaušu vēža simptoms šajā gadījumā ir klepus. It sevišķi naktī klepus kļūst mitrs. Sākumā klepus ir sauss, bet vēlāk kļūst mitrs. Salīdzinoši agrā stadijā sāk izdalīties gļotas, vai pat strutaini gļotains klepus.Bet diemžēl slimnieki ar plaušu vēzi, tiem ir raksturīgs klepus jau sen, tādēļ viņš pat nepamanītu ka viņam ir aizdomas par plaušu vēzi. Par jau vērā ņemamu, satraucošu simptomu jāuzskata asins piejaukums krēpām, kuras ir kā asins dzīsliņas. Šo simptomu onkologi uzskata par klasisku pazīmi priekš plauša vēža, un kas liecina par sākotnējo audzēja sabrukumu. Statistika rāda, ka slimniekiem ar plaušu vēzi klepu konstatē 70-90% gadījumu, bet asins piejaukumu krēpām 35-65% gadījumu. Ja audzējs sāk augt endobronhiāli, šādā gadījumā pakāpeniski sašaurinās bronhi lūmens, un tad, protams, rodas ventilācijas traucējumi. Šā procesa beigu daļā izveidojas atelektāze(saplakums), kuram bieži vien pievienojas sekundāras infekcijas, un it kā slimība sākas ar akūtiem simptomiem –paaugstinātu temperatūru un arī ar vispārēju nespēku. Krēpas nereti kļūst strutainas šādā gadījumā un palielinās tā daudzums. Bet bieži ārsti šādu simptomu uzskata par plauša karsoņa simptom vai arī gripu. Ļoti svarīgi ir zināt un pats precīzi noteikt tā saucamās arī mazās pazīmes, tas ir svarīgi tieši plauša vēža centrālajai formai. Simptomi ir: vispārējs nespēks, ātrs nogurums, pazeminātas darba spējas, subfebrilu ( 37-38C) temperatūru. Plaušu vēža perifēro formu gadījumā slimības sākotnējās stadijās klīnisko simptomu praktiski nav un audzēju praktiski diagnosticē tikai nejauši fluorogrāfiskās apskates vai rentgeneloģiskās izmeklēšanas laikā. Pirmās klīniskās pazīme parādās tikai tad, kad audzējs sāk spiest uz blakus esošiem orgāniem vai ieaug tajos. Par pirmējo simptomu uzskata sāpes krūtīs un kas nav lokalizētas slimajā pusē, un nav saistīts ar elpošanu. Šis simptoms liecina par to, ka audzējam ir saistība ar pleiru. Slimībai attīstoties, tiek nospiesti un infiltrēti bronhi. Rodas arī klepus, veļāk arī parādās krēpas ar asins piejaukumu. Taču perifērā plauša vēža gadījumā šie simptomu nav uzskatāmi par agrīniem. Tātad secinu, ka tieši plauša vēža perifērās formas agrīnas stadijās klīniskā aina ir ļoti neizteikta, nabadzīga un visbiežāk slimība norit bez simptomiem.
1950. gadā saistību starp smēķēšanu un plaušu vēzi pierādīja Bredfords Hills. Ļoti interesanti pieminēt, ka ļoti fanātisks nesmēķētājs bija Ādolfs Hitlers. Jau 1939. gadā Ķelnes ārsts Francis Millers, kuru uzskatīja par Hitlera pakaļskrējēju, viņš ieguva neapstrīdamus pierādījumus, ka smēķēšana izraisa plaušu vēzi, bet neviens viņam neticēju, jo domāja, ka viņš vēlas izpatikt vienīgi Hitleram. Bet 10 – 15 gadu pēc smēķēšanas atmešanas risks ir gandrīz tāds pats kā tiem, kas nekad nav smēķējuši. Sievietēm, kas smēķē 20 un vairāk cigarešu dienā, ir par 80% lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Bet pētījumos Dānijā ir pierādīts, ka smēķētājām krūts vēzis rodas vidēji par 8 gadiem agrāk nekā nesmēķētājām. Attīstītajās valstīs cilvēkiem no 35-69 gadu vecumā smēķēšana ir nāves cēlonis 30% gadījumu. Smēķēšana ir izraisa daudzas slimības un nāves cēlonis 87% ir no plauša vēža tieši. Domājams, ka pēc pāris gadiem pasaulē biežākie nāves cēloņi būs lielākā vai mazākā mērā saistīti ar smēķēšanas netikumiem. Plaušu vēzis jau ilgstoši ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem, arī Latvijā. Diemžēl pēdējā laikā, atspoguļojot iepriekšējās desmitgades pieaugušo smēķēšanas izplatību daiļā dzimuma vidū, šī audzēja lokalizācija kļūst aktuāla arī sievietēm, daudzās valstīs jau "apsteidzot" krūts vēzi. Ik gadus iespēja saslimt ar plaušu vēzi smēķētājam palielinās par 0,4%. ka neatkarīgi no vecuma un dzimuma pēdējie atvēlētie mēneši, gaidot nāvi plaušu vēža dēļ, gadiem ilga nespēja aktīvi pārvietoties progresējoša elpas trūkuma vai stenokardijas dēļ un atrašanās gultā paralizētam pēc insulta nav pats patīkamākais dzīves nogales pavadīšanas veids. Pašreiz pasaulē ir aptuveni l, l miljards smēķētāju. Ja viņi nepārtrauks smēķēt, aptuveni PUSE (!) no viņiem nomirs priekšlaicīgi (apmēram 7 gadus agrāk) no smēķēšanas izraisītām slimībām. Cik Latvijas iedzīvotāju smēķē? Pasaules Veselības Organizācijas, (PVO) publikācijās pēdējie dati ir par 1993. gadu. Latvijā smēķēja ilgāk nekā l5 gadu 67% vīriešu (varam būt "lepni" - otrā/trešā vieta pasaulē) un 12% sieviešu. Pēc pēdējām PVO publikācijām - Latvijā 15 gadu vecumā vismaz reizi nedēļā smēķē 33% zēnu un 14% meiteņu. Bet šie dati ik gadu mainās, un protams, nesarūk, bet gan tikai un vienīgi kapj. Biežākie nāves cēloni pasaulē 1990. gadā (sarindoti nāves gadījumu skaita secībā) ir šādi.
1. Koronārā sirds slimība (infarkts, stenokardija u.c.).
2. Smadzeņu asinsvadu slimības (insulti).
3. Dziļo elpceļu infekcijas (pneimonijas bērniem).
4. Diarejas (ar caureju norisošas) slimības.
5. Perinatālā (ar grūtniecību un dzemdībām saistītā) patoloģija.
6. Hroniskā obstruktīva plaušu slimība.
7. Tuberkuloze.
8. Masalas.
9. Ceļu satiksmes negadījumi.
10. Trahejas, bronhu un plaušu vēzis.
Smēķēšanas netikuma samazināšanas programmas sabiedrības un valsts līmenī ietver dažādus pasākumus: reklāmas un sponsorēšanas aizliegumi., nodokļu paaugstināšana cigareši izstrādājumiem, ierobeži iespēju iegādāties jauniešime tabakas izstrādājumus, sāk aizliegt cigarešu automātus, veselības mācība skolā, tajā iekļauta cīņa pret smēkķētājiem, izglītojošais darbs masu mēdijos, smēkēšanas aizliegums masu mēdijos, pubilskās vietās,.
Pielikumā pievinotas tabulas, kuras ieguvu apmeklējot Talsu onkologu dr. Erdmani un pulmonoloģi dr. Muižnieci. Tabulā dotie dati ļoti ābi parāda saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējie sievietēm un vīriešiem no 2002.-2004. gadam.
Pielikums:
