Staipekņi: augļu un sēklu loma augu dzīvē
Staipekņi ir viengadīgi vai daudzgadīgi mūžzaļi lakstaugi, kas vairojas ar sporām. Tiem ir gulošs vai pacils, ložņājošs stumbrs rizoms, no kura paceļas vairāki vertikālie zari. Uz tiem attīstās strobili iegarenas vārpiņas, ko veido sporofilu sastati un sporangiji ar sporām. Jauni strobili ir zaļā krāsā, bet pirms sporu izbiršanas tie kļūst dzelteni. Vertikālos un horizontālos zarus klāj nelielas spicas, asas vai zvīņveidīgas lapiņas. Pie augsnes staipekņi piestiprinās ar saknēm. Augu attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze (sporofīts). Sporas pēc izsēšanās veido dzimumpaaudzi gametofītu , kura veiksmīgai attīstībai nepieciešama saskare ar mikorizu. Gametofīts var attīstīties augsnē, tad tā attīstība noris vairākus gadus. Gametofīta attīstība uz augsnes nodrošina tā nobriešanu vienas sezonas laikā. Dažu staipekņu sugu attīstība no sporas līdz sporai var ilgt pat 30 gadus, tāpēc izplatīta ir to veģetatīvā vairošanās ar īpašu pumpuru palīdzību. Mūsdienās staipekņus (biežāk gan to sporas) izmanto homeopātijā un farmakoloģijā.
Staipekņu rinda ietilpst staipekņu nodalījuma staipekņu klasē. Rindā ir divas dzimtas staipekņu un apdziru dzimta. No staipekņu ģints (staipekņu dzimta) Latvijā sastopamas trīs sugas gada staipeknis, vālīšu staipeknis un mainīgais staipeknis. Latvijas dabā ir izplatīta arī viena suga no staipeknīšu ģints palu staipeknītis. No plakanstaipekņu ģints pie mums satopamas divas sugas parastais plakanstaipeknis un trejvārpu plakanstaipeknis. Latvijā sastopams arī Zeilera plakanstaipeknis. No apdziru ģints (apdziru dzimta) mūsu mežos aug apdzira . Visas Latvijā sastopamās staipekņu sugas ir aizsargājamas, tāpēc to izmantošana dekoratīviem nolūkiem ir aizliegta.
Gada staipeknis nav cimperlīga suga, izplatīta dažādos mežu tipos. Pie mums sastopams bieži visā valsts teritorijā ēnainos, mitros skujkoku un platlapju skujkoku mežos, arī mežmalās un izcirtumos.
