Šveiciešu mūzikas pedagoga E Žaka - Dalkroza ritmiskās audzināšanas metode
Mūsdienu muzikālajā izglītībā plaši tiek pielietota šveiciešu pedagoga E. Žaka Dalkroza (1865 – 1950) ritmiskās audzināšanas metode, kura ietver sevī ideju no elementāro mūzikas izteiksmes līdzekļu pamatu apgūšanas līdz izvērsta skaņdarba interpretēšanai kustībās. Tās pamatā ir ritmika, solfedžo un improvizācija.. E. Žaka – Dalkroza izstrādātā vingrinājumu sistēma aptver dažādu kustību kompleksu no vienkāršiem ritmiskiem vingrinājumiem līdz brīvai kustību improvizācijai, kurā īpaši svarīga ir vingrinājumu izpildījuma secība – no vienkārša uz sarežģīto. E. Žaks Dalkrozs uzskatīja, ka. ritmisku kustību pielietojums muzikālajā apmācībā ir objektīva nepieciešamība, jo tikai kustībā atbrīvots ķermenis spēj atraisīties un atvērties
Tieši arābu un afrikāņu bungu ritmi, būtiski iespaidoja E. Žaka Dalkroza metodes izveidi. Tajā tiek izmantotas ķermeņa perkusijas, ritma atbalsis, ritma kanoni, deju soļi, kā arī dažādu sitaminstrumentu spēle.
Savas metodes ietvaros E. Žaks Dalkrozs izstrādāja taktsfigūras kustībās.
Atbilstoši roku kustībām E. Žaks Dalkrozs ieteica pievienot arī kāju kustības.
Kustība ir cieši saistīta ar mūzikas valodas jēdzienu kā pulss, taktsmērs, ritms, akcents, dinamika, kā arī veicina formas izjūtu. E. Ž. Dalkrozs uzskatīja, ka dažādi kustību vingrinājumi labvēlīgi iedarbojas uz bērnu vispārējo garīgo un fizisko attīstību. Tie ir:
• veiklības vingrinājumi, kas veido pareizu stāju un attīsta kustību aparāta veiklību,
• izteiksmības – ekspresijas vingrinājumi, kuri attīsta iztēli un sagatavo kustību improvizācijai:
• deju soļu elementi, kas veicina kustību aparāta vispārējo precizitāti un prasa noteiktu, ritmisku izpildi.
Metroritma izjūtas attīstībai E. Ž. Dalkrozs izmantoja sekojošus dzirdes – kustību vingrinājumus:
