Temperaments: cilvēka personības iezīmes

I. Pavlovs izstrādāja mācību par augstākās nervu darbības tipiem. To apzīmējumam viņš izvēlējās tradicionālo temperamentu tipoloģiju holēriķis, melanholiķis, sangviniķis, flegmatiķis, kā arī izdalīja trīs galvenās nervu īpašību attiecības ierosas un aiztures spēku, līdzsvarotību un kustīgumu.

H. J. Aizenks uzskatīja, ka cilvēka individualitāti izteic divi savstarpēji neatkarīgi raksturojumu pāri: ekstraversija intraversija; stabilitāte nestabilitāte. Šādi izveidojot četrus cilvēku tipus, kam ir raksturīgas noteiktas īpašības.

Hipokrāta ideju atspoguļojums Aizenka teorijā ir mūsdienās visizplatītākais priekšstats par temperamentu.

Tā kā gan E. Krečmens, gan V. Šeldons saistīja fizioloģisko pusi ar psiholoģisko pusi, tad varam secināt, ka nevar stingri nošķirt humorālās temperamenta teorijas no somatiskajām teorijām.