Teodors Mironis: dzīve un daiļrade
Viņa tēvs bija sīks biznesmenis, kādreiz mācījies jurisprudenci, un bija iedomājis šo ceļu arī dēlam. Džarmuša aiziešana uz Ņujorku un kino studēšana Ņujorkas universitātē radīja atsvešināšanos abu starpā, turklāt atšķirībā no dēla tēvs neieredz Ņujorku līdz tādai pakāpei, ka izvairās no šīs pilsētas visiem iespējamiem veidiem.
gan "Mironī", apveltot Džonija Depa varoni Viljamu Bleiku ar "dzimto pilsētu Klīvlendu".
Eksistē vesela Džarmuša "savējo" kopība, draugu, gara tuvinieku, kāds teiktu "tusiņa biedru" kompānija. Viņi laiku pa laikam parādās cits cita darbos, piešķirot tiem "savējo" saspēles šarmu. Džarmušs nereti piedalās savu draugu filmās, kā, piemēram, Mikas Kaurismeki, Raula Ruisa darbos, turklāt savās filmās viņš iekļauj ikonogrāfiskas popkultūras sejas, piemēram, Igiju Popu, kas "Mironī" spēlē mednieku sieviešu drānās.
Turklāt starp ģeogrāfiskajiem punktiem, kam Džarmuša varoņu iztēlē ir piemitis "sapņa un paradīzes" statuss, nav īpašu atšķirību. Tie piedāvā vien askētiskus interjerus un tā arī nepārtrauc katra vientulību, pat esot kopā.
Džārmušs ir uzticīgs savam stilam, tomēr ļauj paša filmām pēc līdzības principa labprātīgi kārtoties grupās. Šī filma ir melnbalta, tāpēc arī tā padara šo filmu daudz spēcīgāku un iedarbīgāku uz cilvēku prātiem. Taču, pat novērtējot Džārmuša stila smalkumus un neatkarību, līdz "Mironim", kas tapa vairāk nekā desmit gadus pēc viņa debijas, viņu mēdza salīdzināt ar 30. gadu amerikāņu ironisko un skumjo komēdiju meistaru Frenku Kapru, mēdza tīksmināties par Džarmuša gara radniecības meklējumiem savējo lokā, taču neviens negavilēja par šedevra tapšanu. 1995. gadā parādijās "Mironis", Džārmušs filma, kuru rādīja Kannu festivālā, un kopš tā brīža par to tika runāts vispārākajā pakāpē.
"Mironi" daudzi uzskata par Džārmuša šedevru metafizisku vesternu "Mironis" ir vesterns. Turklāt "Mironī" slēpjas paradokss: filma, ko līdz noteiktam brīdim var uztvert kā vēl vienu Džarmuša "tusiņa" filmu. Igijs Pops dāmu kostīmā tomēr liek šaubīties, vai krievu ģēnija Tarkovska vārds te lieti piesaukts, galu galā pārliecina, ka recenzentu jūsma nav pārspīlēta. Grāmatveža no Klīvlendas Viljama Bleika. Interesanti tas, ka šo grāmatvedi sauc tieši tāpat kā slaveno īru dzejnieku, proti, par Viljamu Bleiku. Ceļojums uz savu nāvi pāraug gan konkrētā sižeta robežas, gan jelkādu atsvešinātības efektu, ko rada Igija Popa kleita. Būtībā "Miroņa" jēga ir tās galvenā varoņa Viljama Bleika samierināšanās ar savu nāvi. Ievainots vienas nakts draudzenes gultā, turklāt aizsargājoties nošāvis viņas greizsirdīgo pielūdzēju, Bleiks bēg, lai atmostos brīdī, kad indiānis, vārdā Nekas, nesekmīgi mēģina ar nazi izgriezt Bleika sirds tuvumā iestrēgušo lodi.
