Termometri: veidi un uzbūve

Gāzes (un kondensācijas) termometri. Tur mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Šos sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru tur nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tur ir gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas iztvaiko un kondensējas, mainot savu tilpumu. Gāzes spiediens rodas molekulām saskaroties ar trauka sieniņām. Ja temperatūra paaugstinās, sadursme kļūst spēcīgāka un spiediens paaugstinās. Gāzes var saspiest daudz vieglāk nekā šķidrumus vai cietvielas, jo starp to daļiņām ir vairāk brīvas telpas. Vairākums gāzu izplešas par kādu noteiktu daļu sākotnējā tilpuma, reaģējot uz katru temperatūras izmaiņas grādu. Zemes atmosfēra gan sasilst, gan atdziest. Karstais gaiss ceļas augšup, jo tā blīvums ir mazāks nekā aukstam gaisam. Absolūtā temperatūras paaugstināšana divkārt noteiktā spiedienā palielina arī gāzes tilpumu.

Termoelements (termopāris). Mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu.. Ar šādiem termometriem tiek mērīti dažādi ļoti karsti stāvokļi, kurus nav iespējams izmērīt ar parasto termometru.

Medicīniskais termometrs to izmanto medicīnā cilvēka ķermeņa temperatūras mērīšanai. Medicīniskajā termometrā izmanto dzīvsudraba izplešanos, t° paaugstinoties, bez tam līdz noteiktam līmenim pacēlies dzīvsudrabs nenokrītas bez ārēja grūdiena. medicīniskā skala graduēta no 34 līdz 42°, katra iedala 0,1°.