Tiesiskās vērtības mūsdienu sabiedrībā

Tiesiskās vērtības mūsdienu sabiedrībā ir liela un fundamentāla nozīmē gan katra cilvēka ikdienas dzīvē, gan arī apsveros likumdošanas pamatus kā vienlīdzība, taisnīgums un cilvēktiesības, savukārt ir jāsaprot atšķirība starp šķietamajām un reālajām vērtībām.

Šķietamais tiesiskums var izpausties, kā netaisnīgas tiesību normas faktiskā pastāvēšana, kas cilvēces vēstures gaitā ir vairakkārt pieļauts, viens no piemēriem ir nacistiskās Vācijas pieņemtās normas kuras bija tiesiskas pieņemtas un faktiski pastāvēja, bet dotās normas nebija taisnīgas un bija pretējas cilvēka dabiskajām tiesībām. Savukārt reālais tiesiskums izpaužas kā norma kura mudina sabiedrību rīkoties taisnīgi un vienlīdzīgas un nediskriminējošas visiem sabiedrības locekļiem.

Bet pat ja tiesību norma ir pieņemta tiesiski un ir taisnīga to piemērošana realitāte var nenovest pie vēlamā rezultāta, jo norma nav pielāgota katrai konkrētai situācijai, līdz ar to var rasties pretrunas, jeb normu kolīzija un līdz ar to tiesību zinātne nemitīgi attīstās un pilnveidojos metodoloģiski mainot tiesību normās jēdzienus vai arī saturu, lai pēc iespējas vairāk izslēgtu nevēlamo un neparedzēto likuma robu veidošanos.

Pētījuma priekšmets Tiesisko vērtību taisnīga un jēgpilna piemērošana

Pētījuma mērķis: Izpētot šķietamas un reālas tiesiskās vērtības konstatēt iespējamās problēmas un ieteikt risinājumu.

Izpētīt atšķirību starp šķietamajām un reālajām sabiedrības vērtībām

Kādas ir šķietamas un reālas sabiedrības vērtības un ar ko tās atšķiras ?

Šķietamās tiesiskās vērtības ir normas un principi kas ir atdzītas kā valsts pamatelements, bet praksē netiek ievērotas un realizētas un rada tikai tiesiskuma ilūziju. Analizējot šķietamo un reālo tiesisko vērtību ir būtiski uzvērt to atšķirību tiesu praksē. Viens no galvenajiem piemēriem šķietamām tiesiskajām vērtībām ir tas, kā tiesu prakses argumentācija var ietvert ne tikai juridiskus, bet arī tiesiski politiskus un sociālus argumentus. K. Langenbuhere savā rakstā Tiesnešu tiesību attīstība un iztulkošana uzsvēra ka tiesneša veiktās tiesību tālākveidošanas robežu noteikšana, identificējot pieļaujamos argumentu tipus, ir daudzu aktuālu pētījumu priekšmets.