Tiesu medicīna
Par tiesu medicīnas ekspertīzi sauc zinātniski praktisku izpēti, ko veic ārsts izmeklēšanas orgānu vai tiesas uzdevumā, lai dotu atzinumu medicīnas un arī dažos bioloģiskos jautājumos, kas rodas, izmeklējot vai izskatot tiesā konkrētas krimināllietas vai civillietas.
Visos citos gadījumos jebkuru ekspertīzi nosaka izmeklētājs vai tiesa pēc saviem ieskatiem.
Jebkurā ekspertīzē, to skaitā arī tiesmedicīniskajā izķirami divi pamatprocesi:
1. Ekspertīzei nodoto objektu izmeklēšana (izpētīšana), lietojot metodes, kas nepieciešamas uzdoto jautājumu atrisināšanai;
2. Rakstveida atzinuma došana par izmeklēšanas rezultātiem motivētu atbilžu veidā atbilstoši uzdotajiem jautājumiem.
Tiesmed. izmeklēšanas objekti var būt dzīvas personas, līķi, lietiskie pierādījumi, krimināllietu un civillietu materiāli. Šo objektu izmeklēšanas metodes ir ļoti daudzveidīgas. Tās aprakstītas attiecīgos oficiālos noteikumos un metodiskos norādījumos, kā arī tiesu medicīnas mācību grāmatās un rokasgrāmatās.
Nāve ir katra dzīva organisma nenovēršams, likumsakarīgs individuālās eksistences nobeigums. Pārejas procesa ilgums no dzīvības uz nāvi jeb miršana var svārstīties plašās robežās. Pārejas procesa no dzīvības uz nāvi dziļa izpēte radīja mācību par termināliem stāvokļiem. Un tie ir:
Tiesu medicīnā izšķir vardarbīgu (obligāti jāizdara tiesmedicīniskā ekspertīze) un nevardarbīgu nāvi.
Līķa pazīmes. Pēc bioloģiskās nāves iestāšanās līķī notiek daudz un dažādas pārmaiņas, kas apvienotas ar nosaukumu – agrīnās un vēlīnās līķa pazīmes.
a) mehāniski faktori (truli un asi priekšmeti vai ieroči, šaujamie ieroči);
3. Bojājumi, kurus radījuši bioloģiski faktori (galvenokārt infekciozi aģenti, tīši inficējot kādu personu).
Brūcēm, kas dabūtas ar asiem priekšmetiem, ir vairākas kopīgas īpašības, pēc kurām tās var atšķirt no trulu priekšmetu radītām brūcēm:
Bez kopīgajām pazīmēm katram asu priekšmetu radīto brūču veidam ir vēl savas īpatnības, kuras dod iespēju pareizi noteikt tiesmedicīnisko diagnozi, traumētāju priekšmetu un tā iedarbības mehānismu.
Grieztās brūces gandrīz vienmēr ir atvērušās un tām ir vārpstveida vai pusmēnessveida forma. Sabīdot malas kopā, brūcēm ir lineāra vai lokveida forma. Tipiskos gadījumos brūces garums ir lielāks par tās platumu un dziļumu. Grieztajām brūcēm visraksturīgākās ir malas. Tās ir līdzenas un gludas. Grieztās brūces stipri asiņo.
Cirstās brūces ir dziļas brūces, kur parasti muskuļi un kauli ir bojāti, bet nelielas ķermeņa daļas, piemēram, roku un kāju pirksti, pilnīgi nocirstas. Ādā cirstās brūces ir līdzīgas grieztajām.
Durtas brūces. Tām ir neliela ieejas atvere, samērā garš brūces kanāls, paretam arī izejas atvere. Durto brūču malas parasti ir līdzenas un gludas, bet tās var būt arī nobrāztas.
Durti grieztas brūces. Izšķir divu veidu durami griežamos priekšmetus – ar abpusēji griezīgu asmeni un ar asmeni ar vienu asu bet otru neasu malu.
Zāģētas brūces. Ādas brūces malas ir nelīdzenas, robotas, ar sīkiem lēveriem. Kaula zāģējuma virsma ir samērā gluda ar raksturīgām lokveidīgām zāģēšanas pēdām.
Transporta traumas iedala atbilstoši transporta veidiem – automobiļu, motociklu, traktoru, tramvaju un dzelzceļa traumās. Šāda iedalījuma pamatā ir bojājumu īpatnības, kas atkarīgas no dažāda veida transportlīdzekļu iedarbības uz cilvēka ķermeni.
