Tiesu medicīna: Eitanāzija

Mūsdienās diskusijas par eitanāziju ir plašas un neviennozīmīgas. Bet kas tad ir eitanāzija un kādos veidos to iedala?

Eitanāzija, vienkārši sakot, ir viegla nāve-injekcija, kas izraisa ātru nāvi. Ir četri eitanāzijas veidi:

•pasīvā eitanāzija- ārstniecības metožu ierobežošana vai pārtraukšana, ārsts vienkārši ļauj pacientam nomirt

•brīvprātīgā eitanāzija- pacients, neglābjami slims, pieprasa, lūdz, lai viņu nonāvē

•nebrīvprātīga eitanāzija-pacients ir spējīgs piekrist savai nāvei, bet to nedara, jo viņam nejautā. Kā arī, ja jautā, viņš izšķiras dzīvot tālāk

Pastāv vairāki viedokļi par eitanāziju. Es šos viedokļus sagrupēju četrās grupās-baznīcas viedoklis, medicīnas pārstāvju viedoklis (tostarp arī tiesu medicīnas eksperti), valsts varas pārstāvju viedoklis un to cilvēku viedoklis, kas nepārstāv nevieno no iepriekš minētajām viedokļu grupām.

Jebkurā gadījumā par eitanāzijas legalizēšanu izšķirošais spriedums piederēs valsts varas pārstāvjiem, bet, uzskatu, ka liela nozīme šī jautājuma izlemšanā būs Latvijas iedzīvotājiem.

Grūti spriest, kuras no manis nosauktajām grupām ir vairāk kompetentas spriest par eitanāziju. Man, pagaidām, sava viennozīmīga viedokļa nav, tādēļ sīkāk vēlos izskatīt katras grupas viedokli.

Kā pirmo sīkāk raksturošu baznīcas viedokli, jo tas paliks nemainīgs. Baznīca vadās pēc dieva likumiem, un tos cilvēks nav tiesīgs mainīt. Lielākoties baznīcas sliecas uzskatīt nāvi par sodu, nevis par atbrīvošanu. Baznīcas skatījumā pastāv uzskats, ka sāpes ir ļaunums, kuru var iznīcināt, nevis to, kurš cieš sāpes. Baznīcas skatījumā eitanāzija jebkurā gadījumā ir slepkavība, jo eitanāzijas injekcija ir paredzēta, lai izraisītu nāvi, nevis remdētu sāpes. Tādējādi tiek pārkāpti Dieva likumi un iejaukšanās Viņa darbā. Tajos gadījumos, kad sāpju remdināšanai tiek atvēlētas aizvien lielākas zāļu devas, mērķis ir vienīgi mazināt sāpes, lai gan ārsts zina, ka zāles savu blakus iedarbību dēļ padara īsāku cilvēka mūžu. Tomēr ārsts netiecas pēc pacienta nāves. Ja cilvēks zog, tad mēs viņu saucam par zagli, ja viņš melo - par meli, un kad cilvēks slepkavo citu cilvēku, mēs viņu saucam par slepkavu. Un nav svarīgi kādu iemeslu pēc viņš nonāvē cilvēku, tāpat tā ir slepkavība, un slepkavība nav attaisnojama. Ikviens cilvēks, būdams Dieva attēls, ir bezgalīgi vērtīgs. Visi argumenti par labu...