Tumsas spēku pārstāvji eposā Lāčplēsis

Tumšie spēki, pēc manām domām, ir vieni no galvenajiem eposu tapšanas iemesliem. Ja nebūtu tumšie spēki un ļaunums, tad nebūtu arī varoņi, kas visu vērš par labu.

Protams arī eposā par Lāčplēsi bija daudz tumšo spēku pārstāvji, kas, manuprāt, arī piešķir Lāčplēsim kūltūrvaroņa pieskaņu (izskatu).

Es domāju, ka eposā “Lāčplēsis” galvenie tumšo spēku pārstāvji bija: Līkcepure, Spīdala, Kangars, Diterihs un vācieši, Tumšais bruņinieks. Mazāk savarīgas personas, manuprāt, bija: Pārējās raganas (līdzīgas Spīdalai), Pūķis (bija sastopams ellē), Igauņi un Kalapuisis (tumšo spēku pusē bija uz neilgu laiku, pārgāja Latviešu pusē pēc Kalapuiša uzveikšanas), ļaunie spēki un briesmoņi pa ceļam uz ziemeļiem (piemēram bruņinieks ar 3 galvām uz zirga), Velns (teikās ko Laimdota stāstīja Lāčplēsim), bīskaps Alberts, Danijels Bannerovs (vieni no galvenajiem vāciešiem, kas ieviesa kristietību), kā arī reliģija un ticība.

Pēc manām domām, ļauno spēku pārstāvju īpašības un galvenās rakstura iezīmes bija:

Līkcepure – Ļaudis viņu sauca arī par klibo Nagcepuri. Viņš ir lielākais jodu, raganu virsaitis, pazīstams no līkās cepures ar širmi, taisītu no cilvēku nogrieztiem nagiem. Ļoti ļauns personāžs, jo ir visa ļaunā un sliktā pārstāvis. Nozīme eposā “Lāčplēsis” Pierunā Kangaru pāriet tumšo spēku pusē un līdz ar to ņem līdzdalību Lāčplēša nonāvēšanas un Latvijas iekarošanas procesā, kā arī palīdz noliegt latviešu ticību savām dievībām izplatot kristietību (ar brutāla spēka palīdzību).