Uguns un nakts

Izlasot Raiņa lugu “Uguns un nakts”, es sapratu, ka šī luga nav nekas cits kā tumsas un gaismas spēku cīņas atainojums. Jau pats šīs lugas nosaukums – “Uguns un nakts” simbolizē gaismu un tumsu. Jo uguns taču ir gaiša, karstumu izstarojoša, bet nakts ir tumša, auksta. Man patīk tas, ka autors ir veiksmīgi izvēlējies notikumu norises vietas un laiku, t.i. mūsu zemi 13.gs. sākumā. Attēlotas arī Rīgas celšanas ainas, Burtnieku pils augšāmcelšanās ainas, utt. Visas šīs lietas lugu padara patiešām interesantu. Bet manuprāt, autors tiešām ļoti spilgti ir atainojis tumsas un gaismas spēku cīņu, izmantojot veiksmīgi izvēlētus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Tas atklājas Melnā bruņinieka teiktajā Spīdolai: “Tev postīt būs to, kas nāk, kas jutīsies tik stiprs un tik pārdrošs, ka kustināt sāks tumsas pamatus, kas iekurs pretestības uguni.” Šajā citātā tiešām atklājas, ka autors prot pielietot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus tur, kur tie tiešām visvairāk iederas.

Galvenais no “labajiem”, t.i. gaismas spēkiem, neap šaubāmi ir Lāčplēsis. Viņš lugā tiešām tiek attēlots kā cīnītājs par savas tautas brīvību un Gaismas pili.

Protams, kā galvenais ļaunais jeb tumsas spēks lugā nepārprotami tiek minēts Melnais bruņinieks.