Ulmaņlaiki Latvijā: autoritārā režīma raksturojums un mantojums

Es izvēlējos rakstīt par Kārļa Ulmaņa laikiem zalta laikiem. Uzskatu, ka tiešam šie bija zelta laiki, jo viss mainījās un uzlabojās. Sājā posmā, kad valdīja K. Ulmanis, Latvijā bija nepieciešama vienotība un sapratne cilvēku vidū un Ulmanis bija cilvēks, kas spēja to sarīkot un noturēt.

Kārlis Ulmanis bija plaši pazīstms, tāpēc ka no 18 pirmskara Latvijas valdībām viņs līdzdarbojās 12, septiņās būdams Ministru prezidens, bet piecās ministrs.

Valstī viss mainījas un tapa pavisam citāds nekā bija līdz šim. Valsts ekonomika bija sagrauta, bet Ulmanis centās panākt, lai Latvija atkal būtu ekonomiski augstākā līmeni, nevis pedējas vietās. Kārlis Ulmanis uzskatīja, ka valstī ir nepieciešamas kameras un tika izveidotas jaunas. Kā pirmo 1934.gada 21.decembrī nodibinja Tirzneicības un rūpniecības kameru, kuras uzdevums bija pārstāvēt šīs nozares. Nedaudz vēlāk 1935.gada 29.martā dibināja Lauksaimniecības kameru, bet darba kameru dibināja 1935.gada 30.decembrī. Kultūras un brīvo profesiju nozarēs nodibināja divas kameras Rakstu un mākslas kameru un Profesiju kameru 1938.gada 5.maijā. Šīs kameras darbojās likumprojektu izstrādāšanā un tām pakļauto nozaru darba regulēšanā.

Īpašu nozīmi K.Ulmanis pievērsa lauksaimniecības attīstībai, jo uzzskatīja, ka lauksaimniecība ir valsts saimnieciskās dzīves pamats. Tādēļ viss norinsinājās tā, lai sekmīgāk attīstītu lauksaminiecības nozari. Lai paaugstinātos ražošana un eksports. Jo tas bija ļoti svarīgi valsts ekonomikai. Sāka veidoties arī uzņēmumi, to darbības rezultātā uzlabojās preču kvalitāte, kā arī paaugstinājās iepirkuma cenas un pieauga eksporta kopapjoms.