Ulmaņlaiki - zelta laikmets vai nē

K.Ulmanis daudz paveica kultūras un izglītības laukā – Ulmaņa laikā cēla jaunas skolas un tautas namus, arī monumentālas būves, kuras joprojām liecina par Latvijas brīvvalsts gadiem: atklāja Brīvības pieminekli, uzbūvēja Tiesu pili, tagad tā ir LR Ministru kabinets, Finanšu ministrijas ēku Rīgā, Vienības namu Daugavpilī, Kara muzeju Rīgā un citas ēkas. Drīz pēc apvērsuma valdība pieņēma arī pirmo likumu, kas latviešu valodu pasludināja par valsts valodu, un sākās šīs normas iedzīvināšana. K.Ulmaņa prezidentūras laikā īpaši attīstījās tautsaimniecība, tajā skaitā arī lauksaimniecība un rūpniecība.

Jā, iespējams, ka Kārlis Ulmanis paredzēdams, ka Latvija ilgstoši nevarēs saglabāt neatkarību, vēlējās latviešiem sagādāt tādu laiku, ko viņi varēs atcerēties vēl gadu desmitiem un varbūt vēl kādreiz nākotnē sasniegt kaut ko līdzīgu.

Taču politiskā ziņā K.Ulmaņa darbība bija autoritāra, kas nāca daudz par sliktu tieši politiskā ziņā. Tiesa, Ulmani nevar vainot savtīgumā, viņš bija Latvijas patriots ar sirdi un dvēseli, un, būdams diktators, nav ieguvis nekādus materiālus labumus. Ulmaņa autoritārā iekārta bija maigākā diktatūra Centrālajā un Austrumeiropā.