"Vaidelote" tēlu analīze

Lugā „Vaidelote” tiek attēlota Lietuvas, jeb Lietavas (kā tas ir rakstīts lugā) pagātne. Darbība notiek dievu templī un karaļa pilī. Lugā ir trīs galvenie varoņi, ar kuriem ir saistīti visi lugas notikumi – karaļmeita un jaunā vaidelošu audzēkne Mirdza, priesteriene Asja un kunigaikštis Laimons.

Mirdza ir jauna un vēl mīt savā sapņu pasaulē. Viņas draudzene ir svētnīcas priekšniece Asja. Taču negaidot viņas dzīvē ielaužas mīlestība. Par to liecina viņas saruna ar Asju: „Karaļmeita, saki, kas tevim miegu laupa?” „Kad man tas tevim jāteic, Asja, ai es pati to nezinu, tāds nemiers mani moka – viss manā būtē cenšas, steidz un trauc...” „Vai to lai tevim saku? Viņu sauc par mīlestību.” Taču uzzinot, ka karalis vēlas Mirdzu izprecināt, viņa, būdama vēl nedaudz naiva un nebūdama gatava pieaugušajai dzīvei, sabīstas. Uz Asjas teikto: „Vai zini, ka karalis, tavs tēvs, un pamāte grib tevi izprecināt?” Mirdza sašutusi atbild: „Ko tu saki? Tu mani izbiedē.” Taču, ieraugot Laimonu, viss mainās. Viņa saprot, ka ir bez prāta kunigaikštī iemīlējusies: „Cik zema, niecīga pret viņu jūtos. Man krūtīs viļņo vesels bezdibens...” Viņa vēl ir pārāk pašpārliecināta, lepna un vēl nevalda pār savām emocijām. Kad Asja sāk viņu atrunāt no kāzām, Mirdza lepni atbild: „Es iešu atpakaļ uz svētnīcu. Tēvs, neviens lai nerāda uz tavu meitu, ka tā būtu aizmirsusies.” Mirdza vēl nepazīst cilvēkus un bezgala tiem uzticas. Stāstot Asjai un arī pašam Laimonam par savām jūtām: „Manās krūtīs šām jūtām telpas nav – tur atrodas tik svētas, līksmas saskaņas, kas izplūst kā liesmu strāva, visu pārmākdamas.

Savukārt Asja nav tik cēla. Viņa ir vairāk egoistiska – savas mīlestības dēļ Asja ir gatava to meiteni, kuru mīlēja kā pašas meitu, pataisīt nelaimīgu. Viņa tur savu mīlestību pie sevis un ļaunojas uz katru, kas iedrīkstēties nosaukt viņas mīļotā vārdu skaļi.