Valodas filosofija

Kas ir filozofija ? Es jautāju sev, kas gan īsti ir mainījies, kopš iepazinu filosofijas priekšmetu? Vai es jau pirms filozofijas studēšanas savās runās netiku „filozofējusi”. Vai ir viena noteikta filozofija vai vairākas filozofijas ? Mana , tava ,cita filozofija?! ...

Vai arī valoda izveidoja cilvēku par saprātīgu būtni? Tas ir jautājums uz ko katrs cilvēks atbildēs pēc sava prāta. Valoda kā forma ir izveidojusies kā saziņas līdzeklis starp cilvekiem, tomēr katrai ļaužu grupai izveidojās sava valoda, viņu tautai saprotama, tomēr ne neiemācāma tiem, kas to vēlējās. Galvenais, ka līdz ar valodu rašanos, cilvēkiem radusies iespēja sazināties savā starpā, vienalga vai savā vai svešā valodā.

Pirmo cilvēku valoda, protams, nav saglabājusies, varētu pat teikt ,ka tas ir mīts, kuru mēs pieņemam un ticam tam. Tomēr iespējams, ka valodas pirmsākumos radās šī cilvēka pāreja no primitīvā uz domājošo, salīdzinošo aspektu. Cilvēks sāka attīstīties, veidoties par personību un saprast, ka viņam ir iespēja salīdzināt tātad izvēlēties, ļaujot viņam saprast – es esmu savādāks nekā daba, dzīvnieki ,ūdens vai uguns, es spēju lietām, parādībām un būtnēm dot vārdus, es spēju sniegt informāciju un to saņemt izmantojot valodu.

H.G.Gādamers atzīst, „...ka bez valodas mēs esam kā zivs bez ūdens, eksistēt nespējīgi un domāt nevarīgi. Valoda ir saprašana, dzīvespasaule un vēsture.”2

Un tagad par to, ko valoda dara mūsu dzīvē, mūsu gadsimtā, jo ir jāsaprot, ka ,lai gan cilvēks iemācījās lietot valodu, ar katru dienu, gadu, gadsimtu cilvēks iemācījās ne tikai lietderīgi izmantot valodu, bet arī ar to manipulēt , izmantot savtīgos nolūkos un tml. Kāda loma un nozīme ir valodai... Valoda tā ir mūsu domu skaļa paziņošana pasaulei. Vai mūsu runa būs skaļa vai klusa, ātra vai lēna, strauja vai pakāpeniska, ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums, no mūsu prāta, cik ātri mēs apveram notiekošo ,cik ātri mēs esam spējīgi iekļauties dialogā. Nav jāaizmirst ,ka mūsu galvā ,mūsu aktīvās domāšanas laikā, notiek pastāvīga informācijas apstrāde, iztirzāšana, analizēšana, tāpat arī informācijas dzēšana, atcerēšanās un tml.

Tātad, sākumā doma, tad valoda.. Bet ir brīži, kad mēs runājam ar sevi bez balss skaņām, mēs domājam un sarunājamies paši ar sevi, lai gan, ja šo savstarpējo sarunu kāds mācētu ierakstīt, tad tajā būtu dzirdamas aprautas frāzes, neizprotami izteikumi, nesaprotami vārdu salikumi, nezināmas vārdkopas, īsāk sakot šo sarunu neviens nemācētu iztulkot ( piemēram, cilvēks runā būdams aizmidzis) .Bet tā arī ir valoda. Valoda starp mani un sevi. Šajā piemērā atdalīt domas no valodas ir diezgan grūti, un vai tas ir vajadzīgs? Kaut kādā brīdī tās ir domas, kaut kādā brīdī valoda, bet bieži vien pēc šādām iekšējām sarunām mēs izmantojam valodu, lai sarunātos skaļi.