Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības

2002. gadā valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu tehniskais stāvoklis bija šāds:

12. Koku izciršana nevis to patiesā fiziskā stāvokļa, bet vecuma dēļ,

Latvijā vide tiek aktīvāk kopta, mazāk parādās vidi degradējošas būves un citas negatīvas aktivitātes. Pašreizējā būvniecības politika valstī neveicina estētiskas un kvalitatīvas vides saglabāšanu un radīšanu. Arhitektūras kā radoša procesa attīstība ir ierobežota. Pasliktinājusies būvniecības disciplīna Rīgas vēsturiskajā centrā, bieži tiek ignorētas kultūrvēsturiskās prasības pret vidi, pilsētas attīstība netiek plānota.

9. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lietošanā un valdījumā esošie nekustamie īpašumi.

automašīna OPEL OMEGA CARAVAN (89.g.) (sliktā tehniskā stāvoklī)

motorolleri 6 gab. Lieto Jūrmalas, Rīgas, Limbažu rajona, Talsu rajona, Saldus rajona, Ventspils rajona valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektori.

• Harmoniskas un kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošana.

• Arhitektūras kā mākslas nozares attīstības koncepcijas izstrāde un pamatprincipu ievērošana, lai mūsdienu arhitektūra nebojātu kultūras mantojumu, kā arī mantojuma aizsardzība netraucētu mūsdienu arhitektūras attīstību.

• Realizēt Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu Kultūras pieminekļu glābšanai.

• Turpināt koncepcijas “Rīgas vēsturiskais centrs. Vīzija 2020” nākamās stadijas izstrādi. Veikt padziļinātus pētījumus un analīzi, ņemot vērā Eiropas Padomes ieteikumus.

• Nodrošināt zagto un zudušo kustāmo kultūras pieminekļu digitālo uzskaiti. Sakārtot mākslas un antikvāro priekšmetu aprites jautājumu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

• Turpināt darbu pie Latvijas valsts nozīmes kultūras pieminekļu krājuma kataloga sagatavošanas.

Darbs Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma pārraudzības grupas ietvaros (Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Vācija, Polija, Lietuva, Igaunija un Latvija (pārstāv J.Dambis (VKPAI, vadītājs), A.Radiņš (Latvijas Vēstures muzeja direktors) un J.Asaris (VKPAI, vietnieks inspektoru darbā) un darba grupās.

Veiktas 39 kultūras pieminekļu un to aizsardzības zonu detalizētas pārbaudes un ekspertīzes par to aizsardzības un apsaimniekošanas atbilstību likumdošanas un normatīvo aktu prasībām.

Līdz pārkāpumu novēršanai un dokumentācijas sakārtošanai atbilstoši likumdošanas prasībām apturēti darbi objektos Rīgā, Brīvības ielā 120, Audēju ielā 4, Audēju ielā 8, K. Valdemāra ielā 11, Kungu ielā 3, Ģertrūdes ielā 19/21, 13. janvāra ielā 8, Vecpilsētas ielā 3 un Kazdangas ūdensdzirnavās (Liepājas raj.).

Inspekcija lūgusi ierosināt krimināllietu par Daugavpils cietokšņa aizsargbūvju nojaukšanu (no Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes saņemts paziņojums par lietas ierosināšanas atteikumu), sagatavota nepieciešamā dokumentācija krimināllietā par bronzas bareljefa zādzību no Ā. Alunāna kapa pieminekļa Jelgavā. Inspekcija lūgusi Valsts policijas palīdzību apturēt nelikumīgo būvniecību Rīgā, Brīvības ielā 120 (no Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes 21. policijas nodaļas saņemts atteikums ierosināt krimināllietu).

Lai izslēgtu novecojušas, grozītu vai precizētu atsevišķas normas tika veikti grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos nr.235 ‘’Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ nolikums’’ ; Ministru kabineta 1997.gada 17.jūnija noteikumi nr.219 ‘’Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ padomes nolikums’’; Ministru kabineta 1997.gada 18.jūnija rīkojums ‘’Par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas ‘’Abavas ieleja’’ padomi’’.