Valsts pārvaldes ētika

Šoreiz ir ļoti daudz jaunumu, aktuālu tematu, par ko nepieciešams informēt: plānotās izmaiņas publiskās pārvaldes un civildienesta likumdošanā, ierēdņu amatu novērtēšana un kvalifikācijas kategoriju noteikšana, citu valstu publiskās pārvaldes attīstības pieredze.

Lai gan dažādu visai autoritāru starptautisku organizāciju ekspertu viedokļu iespaidā ES kandidātvalstim (arī Latvijai) tiek piemērots tāds kā "vidēji eiropeiskais standarts" ne gluži "vācu", ne "franču", ne "ziemeļnieku", ne "Eiropas Komisijas civildienesta modelis", jāsecina, ka vismaz daži ievērojami speciālisti un eksperti pēdējā laikā pat publiski izsakās par to, ka ne vienmēr varam ņemt par paraugu ES valstu publiskās pārvaldes tradīcijās balstītus attīstības modeļus. Otrajā ES dalībvalstu publiskās pārvaldes kvalitātes konferencē Kopenhāgenā diskusijās izskanēja precīzs jautājums: vai vienmēr ES kandidātvalstis var mācīties no dalībvalstu prakses un vai šīs "mācības" netraucē publiskās pārvaldes modernizācijai "pārejas perioda" valstīs? Kā savienot noteiktus publiskās pārvaldes un civildienesta standartus, kuru ievērošanu prasa mūsu valsts "administratīvās kapacitātes" vērtējums ES Komisijas vai citu nozīmīgu starptautisko institūciju skatījumā, ar mums tik ļoti nepieciešamo dinamiku un radošu attieksmi publiskās pārvaldes un civildienesta attīstības nolūkos? Kā tradicionālās, jau pierastās un daudzās ES valstīs izmantotās normas savienot ar vairākuma Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc gudra, godīga, drosmīga, pieklājīga, ... (līdzīgus pozitīvus īpašības vārdus varētu minēt vēl un vēl) ierēdņa?

Būtībā atbildes uz šiem jautājumiem ir Gudrajos rakstos jau uzrakstītas, tikai nepieciešams sistēmiski izprast Latvijā notiekošo un jāsamēro tas ar citu valstu pieredzi un problēmu risinājumu izvēli, lai veidotu un īstenotu perspektīvāko reformu stratēģiju. Gudrajos rakstos to atšķir kā "valsts amatpersonas" ideoloģiju no "valsts, kas strādā sabiedrības interesēs". Par M.Teceres valdības patiešām labo panākumu garantu Apvienotajā Karalistē publiskās pārvaldes reformu jomā tika uzsvēta politiskā griba jeb spēcīga, direktīva un uzstājīga vadība (GR, 56 Ipp.). Saviem vārdiem to varam teikt tā: "pastāvēs, kas pārvērtīsies". Tātad pārmaiņu procesa sākums ir spēcīgā, pārdomātā politiskajā iniciatīvā (nepieciešami arī lietpratīgi eksperti), kas tiek profesionāli īstenota (tas jau ir civildienesta uzdevums). Kā redzams no Gudrajiem rakstiem, panākumi nebūt nav tik daudz atkarīgi no civildienesta politizācijas vai nepolitizācijas (pārsteidzoši, vai ne?). Gan to valstu, kurās ir izteikti politizēts civildienests (Vācija, Francija), gan to valstu, kurās civildienests ir minimāli politizēts (Apvienotā Karaliste), pieredze sekmīgā reformu norisē ir atšķirīga. Vispārzināmi ir Apvienotās Karalistes būtiskie panākumi vērienīgu reformu īstenošanā un valsts pārvaldes personāla pārmaiņas (kvalitatīvi un kvantitatīvi; ieviešot aģentūras, ar rezultātu novērtējumu saistītu darba samaksas sistēmu u.c., tiesa, šīs reformas ilga gadu desmitiem; jebkuriem vērienīgu reformu veicējiem jārēķinās vismaz ar 3 5 gadiem, lai sasniegtu redzamus panākumus).