Varš (Cu)

Par izejvielu tiek izmantota vara sulfīdu saturoša rūda, kurā vara masas daļa ir 1...5%. Palīgmateriāli ir gaiss oksidēšanai, kvarcs sārņu veidošanai. Pamatprocess ir šāds: rūdu vispirms apdedzina “verdošā slāņa” vai cita tipa krāsnī, tad kausē šahtas krāsnī vai elektokrāsnī. Tā iegūst tā saucamo vara akmeni, kas satur 38...50 % Cu, 22...33 % Fe, 24...26 % S. To pārvieto konventoros, pievieno smiltis un, pūšot cauri gaisu, iegūst jēlvaru jeb melno varu. Pamatprodukts ir jēlvarš, kas satur 97..99 % Cu, nedaudz Cu2S un Cu2O, arī As, Pb, Fe, Ni, Sb un cēlmetālus. Jēlvaru tīra pirometalurģiski, to sakausējot ar smiltīm un piemaisījumus oksidējot ar gaisa skābekli, vai elektrolītiski tīrāmo metālu lietojot par anodu. Katodā nogulsnētais metāls satur 99,95 % Cu. Blakusprodukti ir sārņi, kuros var būt līdz 5 % vara. Tos pārstrādā, lai iegūtu arī šo varu. Vara elektrolītiskajā rafinēšanā radušies anodnosēdumi satur Ag un Au, un tos izmanto šo metālu iegūšanai. Lietojot par izejvielām polimetāliskas rūdas, reizē ar varu iegūst arī citus metālus: Zn, Pb, Ni, Mo, Tl.

Par izejvielām tiek lietota vara oksīdus saturoša rūda, kurā vara masas daļa ir 0,4...1,5 %. Palīgmateriāls ir sērskābe (H2SO4). Vara rūdu apstrādā ar sērskābes šķīdumu un tā iegūst vara sulfāta šķīdumu. No tā varu izdala vai nu ar dzelzi (cementēšana), vai arī elektrolizējot:

Varš ķīmiski ir neaktīvs metāls. Ar gaisa skābekli tas sāk reaģēt 185 0C temperatūrā, veidojot CuO, bet augstākās temperatūrās rodas Cu2O. Mitrā gaisā uz vara un tā sakausējumu virsmas ar laiku veidojās zaļš bāziskā vara karbonāta apsūbējums.

Vēl varš reaģē ar oksidējošu sāļu koncentrētiem šķīdumiem, piemēram:

Ar sārmiem varš praktiski nereaģē, taču uz to uz to iedarbojas amonjakūdens skābekļa klātbūtnē. Šajā reakcijā veidojas tetraamīnvara(II) hidroksīds: