Viduslaiki nebija tumšie laiki

Bagātākie un uzņēmīgākie Rietumeiropas tirgotāji dibināja sakarus ar Austrumu zemēm (arābuzemēm un Krievzemi). Dažās pilsētās bija starptautiski gadatirgi, un tajos bija sastopamas dažādu zemju preces. Radās dažādi sakari starp šīm valstīm. Lai izsargātos no varmācības un sniegtu atbalstu, šo pilsētu tirgotāji, kam bija kopīgas intereses, izveidoja savienības. Vissvarīgākā bija Hanzas savienība. Tā deva dažādas priekšrocības, piemēram, satiksmes, preču transporta, noliktavas izmantošana, saskaņota svara, mēra un naudas apgrozības sistēma. Hanzas savienībai bija arī savas pārstāvniecības kantori. Hanzas savienība norietēja tāpēc, ka tika atklātas jaunas zemes un kontinenti, un tirdzniecības ceļi novirzījās no Baltijas jūras uz pasaules okeāniem.

Viduslaikos izzuda pasaulīgās skolas. Tagad tās balstījās uz kristietību. Galvenā mācīšanās metode bija mācīšnaās no galvas. Šajās skolās mācīja nākamos garīdzniekus un mūkus, bet viņiem mācīja tādus priekšmetus kā aritmētiku, mūziku, astronomiju u.c. Kad uzplauka pilsētas, parādījās arī cita veida skolas, galvenokārt nākamajiem tirgotājiem . Šeit uzmanība tika pievērsta grāmatvedībai, vēstuļu rakstīšanas mākai un mācības notika dzimtajā valodā. Skolēni bija noslogoti.Līdz ar skolu izplatīšanos, sāka pieaugt lasīt un rakstīt pratēju skaits. 13. gs. parādījās jauna veida mācību iestādes unoversitātes.

Laikā aptuveni no 1000. līdz 1250. gadam visā Rietumeiropā parādījās daudz jaunu akmens celtņu klosteru un baznīcu, kā arī vairākas jaunas valdnieku rezidences. Šīs ēkas bija uzceltas vienā stilā, kas balstījās uz Senās Romas tradīcijām, tādēļ, to nosauca par romāniku.