Vientulība...
Vientulība – tas ir cilvēka dvēseles emocionāls stāvoklis. Tā ir sajūta, ka tevi neviens nesaprot vai nevēlas to darīt. Tev var būt apkārt daudz draugu, paziņas un ģimene, taču, ja neviens neatradīs laiku vai vēlmi parunāt ar tevi par lietām, kas pēdējā laikā tevi nomāc, tad tu jutīsies neizprasts – vientuļš.
Vientulība un sabiedrība. Tās ir divas tik it kā dažādas lietas, tik atšķirīgas, bet tajā pašā laikā tik cieši saistītas. Kādā veidā? Bez tām nevar iztikt, tās iet saskaņoti kā roka ar cimdu. Lai dzīvotu harmonijā cilvēkam ir jāizjūt visu emociju gamma – gan prieks, gan skumjas un gan labais, gan sliktais, tāpat kā vientulība un līdzcilvēki blakus. Cilvēka un sabiedrības mijiedarbību varētu salīdzināt ar saules un auga simbiozi – tā ir savstarpēji izdevīga kopdzīve, no kuras viens otram dod un pats arī ņem, iegūstot arī savu labumu.
Vientulību nevajag uztvert viennozīmīgi kā kaut ko sliktu kā nezāli, kuru jāizravē no sava dzīves dārza nekavējoties. Daudziem izciliem zinātniekiem, dramaturgiem vientulība ir devusi iedvesmu izcilu darbu radīšanai, piemēram, Izaks Ņūtons pusotra gada pavadīja mājās pie mātes, kad Londonā plosījās mēris un bija slēgtas universitātes, un šajos mēnešos izdarīja vairākus ļoti nozīmīgus atklājumu, piemēram, radīja vispasaules gravitācijas likumu. Un to visu to viņš izdarīja mājās, bez bibliotēkas, laboratorijas un vientulībā.
Cilvēkam ir nepieciešami brīži, kad pasēdēt vienatnē, klusumā un padomāt. Vienkārši padomāt par sevi, savu dzīvi. To varētu salīdzināt ar iešanu svētdienās uz baznīcu, kad cilvēks visus savus grēkus, visas savas rūpes, kas sakrājušies nedēļas garumā, atstāj tur, starp četrām sienām. Taču pārāk ilgs laiks vienatnē cilvēkā var sākt izraisīt nevajadzīgas pārdomas. Mēs sākam iedomāties lietas, kuras nemaz nav, tādā veidā paši sevi iegrūžot depresijā.
Tātad vientulība nav ne laba, ne slikta, tā vienkārši palaikam ir nepieciešama tāpat kā ziedam saule, lai tas augtu, attīstītos. Tāpat ziedam nepieciešamas arī tumsa, lai tas aizvērtu savu ziedu un atpūstos. Zieds ir kā viss dzīvais, arī tam vajag kā cilvēkam harmoniju.
