Volteirs: dzīve un filozofija

Ievērojamākais franču apgaismotājs un idejiskās dzīves ietekmētājs ir Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē (1694. - 1778.). Voltēru sauc gan par rakstnieku, gan par psihologu, kultūras filozofu un vēsturnieku. Viņš ir arī nepārspējams polemiķis, satīriķis, pamfletists un publicists. Viņa galvenais uzdevums bija cīnīties pret baznīcu un klerikālismu, pret vienpersonisku (karaļa) varu un augstmaņiem. Šo apsvērumu dēļ viņu vajāja pastāvošās varas pārstāvji un trīs gadus (1726. - 1729.) viņš bija spiests pavadīt Anglijā. Neilgi viņš uzturējās Berlīnē, bet vēlāk apmetās uz dzīvi savā muižā Ženēvā. Neilgi pirms nāves Voltērs atgriezās Parīzē, kur viņu sagaidīja ar lielu triumfu.

Lai gan Voltērs nebija filozofs, viņš daudz darīja sabiedrības filozofiskās domas attīstības labā. Uz atklāsmi dibinātajai reliģijai viņš pretstatīja deistisku saprāta reliģiju. Voltērs nespēja samierināties ar pastāvošo ļaunumu un nevainīgu cilvēku ciešanām, tādēļ asi izsmēja visas pastāvošās pozitīvās reliģijas (īpaši darbā "Kandids"). Voltērs atbalsta uzskatu, ka ļaunuma pastāvēšana nav cilvēka prātam atrisināma, bet noliedz visus sofismus un Dieva attaisnošanas teorijas (piemēram, Leibnica teoriju).

Voltēra psiholoģijā stipri manāma Loka ietekme, viņš uzskata, ka mēs neko nezinām par garīgās substances dabu un dvēseli. Viņš piekrīt uzskatam, ka cilvēki ir saprātīgi automāti vai dzīvnieki, kuriem ir augstāks intelekts nekā dzīvniekiem, taču vājāks instinkts. Par cilvēka gribas brīvību Voltērs saka: "Reāls ir tikai domājošais un gribošais cilvēks, un viņa brīvība ir tikai tur, kur viņš spēj darīt to, ko viņš grib".

Runājot par dabas filozofiju, Voltērs piekrīt Ņūtona idejām, bet mācībā...