Vulkānisms Itālijā

Itālija ir pazīstama kā klasiska darbojošos un apklusušo vulkānu, kuri atrodas atšķirīgās attīstības un izdzišanas stadijās un kuri parāda dažādas vulkānisma izpausmes formas, zeme. No itāļu vulkāniem ceļas daudzi vulkāniskās darbības tipu nosaukumi ve

zuviskais, stromboliskais, vulkano izvirdumu tipi. Itālijas vulkāni iemieso sevī vienas no visbrīnišķīgākajām dabas ainām, kas pievelk ne tikai tūristu masas, bet arī ciešu pētnieku uzmanību. Jau no senatnes Vezuva un Etnas nogāzēs ir organizēti pastāvīg

i zinātniskie novērošanas centri: Vezuva observatorija, dibināta 1847. g. 608 m augstumā, vulkaniskais institūts Neapolē, Etnas observatorija u.c. 1960. g. Etnas pakājē Katānijas pilsētā tika izveidots starptautiskais vulkanoloģisko pētījumu orgāns.

Itālija pieder pie Vidusjūras vulkāniskās provinces tirēnas rajona, kas iemieso sevī 7 procentus no visiem pasaules vulkāniem.

Itālijas vulkāni jau ir pārdzīvojuši savas attīstības kulmināciju un atrodas lēnas atdzimšanas fāzē. Katrs vulkāns izverd lavu, kas ir atšķirīga pēc sava ķīmiskā un minerālu sastāva.

Tirēnu vulkāniskā rajona robežās tiek izdalīti 4 vulkāniskie iecirkņi: Toskānas, Romas, Neapoles un Sicīlijas.

Tirēnu rajona ziemeļos, Toskānā, ir sastopamas tikai vulkanisko tvaiku un gāzu atveres pie Larderello un citur. Toskānas arhipelāgā atrodas vulkaniskā sala Kapraija. Romas, kuras visa virsma ir pārklāta ar seniem pelniem, pēdējie vulkānu izvirdumi ir not

ikuði 1. gadsimtā p.m.ē. Apkārt tai atrodas, labi saglabājuši savu formu, izdzisuši vulkāni: Amiata (1734 m), Sassaforte (787 m), Alto (797 m), Rokkastrada, Montekatīni, Kalvo, Volsinas kalni, Čimini, Sabatīnas un Albāņu kalni (939 m) ar iekšējo konusu F

aete. Pie Romas rajona dienvidu robežas atrodas spēcīgi sagrauts vulkāns Rokkamonfina ar centrālo konusu Kroče (1005 m), kurš pēdējo reizi izvirdis 269. g. p.m.ē.

Neapoles apkārtnē atrodas vulkaniskais rajons, kurš ir pazīstams ar darbojošos vulkānu Vezuvu un Flegrejas lauku izdzisušajiem vulkāniem.

Vezuvs (1277 m) iemieso sevī dubultu vulkānu. Viņa ārējais, daudz vecākais vulkāns Somma (1132 m) pēc formas atgādina pakavu ar 75 km apkārtnē un sagrautu dienvidu galu. Gredzenveida Artio del Kavallo padziļinājums 600 m platumā nošķir no Sommas daudz ja