Pirmajā nodaļā diskutēti jēdziena zeme teorētiskie un daudzfunkcionālie aspekti. Noskaidrots, ka ekonomikā zeme ir viens no svarīgākajiem ražošanas faktoriem līdzās uzņēmējspējām, informācijai, darbam un kapitālam, kaut arī zemes kā faktora īpatsvars kopējā ražošanas spēku masā mūsdienās mazinās, strauji pieaugot uzņēmējspēju, intelekta un informācijas nozīmei un īpatsvaram. Izvērtētas zemes ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās funkcijas.
Otrā nodaļa veltīta zemes izmantošanas ietekmējošās tiesiskās un normatīvās bāzes analītiskam izklāstam, sadalot un analizējot tos divās grupās: - pirmā, zemes izmantošanas un apsaimniekošanas likumdošana, otrā - zemes uzskaites un pārvaldības tiesiskā un informatīvā bāze un institucionālā sistēma.
Trešajā nodaļa izklāstīti pētījumu rezultāti, par zemes izmantošanu atjaunojamo resursu ražošanai, lauksaimniecības un mežsaimniecības mērķiem. Parādītas dažādu zemes izmantošanas mērķu un veidu tendences pēdējo 60 - 100 gadu
periodā. Analizētas neizmantotās LIZ platības laika un telpiskā aspektā. Vērtēti zemes izmantošanas riski.
Ceturtā nodaļa veltīta zemes kā tirgus preces izpētei - definētas zemes tirgus specifikas. Analizēts zemes tirgus primārajā un privātajā sektorā. Nodaļā sakārtoti pētījumi par Latvijas zemes tirgu ietekmējošiem sociālajiem, ekonomiskajiem, tiesiskajiem un ekonomiskajiem faktoriem. Vērtēti veiktās klāsteranalīzes dati.
Piektajā nodaļā sakārtoti pētījuma rezultāti par zemes resursu izmantošanas iespējām Latvijā. Aprēķināta zemes resursu izmantošanas veidu un mērķu maiņa globālo procesu, Eiropas Savienības un valsts iekšējo faktoru ietekmes rezultātā. Darba nobeigumā formulēti galvenie atzinumi, secinājumi, problēmas un priekšlikumi problēmu risināšanai.
