Albānija: daba un kultūra

Albānija atrodas Balkānu pussalas rietumu malā, un to apskalo Adrijas jūra. Ziemeļos valsts robežojas ar Serbiju un Melnkalni, austrumos – ar Maķedoniju, bet dienvidos – ar Grieķiju.

Galvenās eksportpreces – rūpniecības preces, hroms un varš, pārtika, tabaka

Albānija ir bijusi vairākkārt okupēta. 1912. gadā tā atbrīvojās no Turcijas jūga. 1939. gadā Albāniju okupēja Itālija. Otrā pasaules kara laikā to okupēja fašistiskā Vācija. 1943. gada rudenī Albānijas Nacionālā atbrīvošanas armija atbrīvoja no okupantiem lielāko daļu savas valsts teritorijas. 1946. gada 11. janvārī tika proklamēta Albānijas Republika.

Albānijas teritorija atrodas mūžzaļo cietlapju mežu un krūmāju dabas zonā, kā arī kalnu rajonu ar augstumjoslojumu dabas zonā. Albānijā valda subtropu joslas Vidusjūras klimats, izplatītākie augi ir krūmi un cieta zāle.

Valsti var sadalīt divos ģeogrāfiskajos rajonos. Albānijas rietumdaļā plešas piekrastes zemienes. Lai gan dažviet zemienes ir purvainas, to lielākajā daļā augsne ir auglīga, un tās tiek intensīvi apstrādātas. Šī teritorija ir arī visbiezāk apdzīvotā valsts daļa. Pārējo Albānijas teritoriju aizņem galvenokārt kalni. Valsts lielākās upes sākas kalnos, plūst rietumu virzienā un ietek Adrijas jūrā.