Aleksandrs Čaks 'Drīdzis': personība un daiļrade

Latvija ir ezeriem bagātākā zeme. Mūsu valstī par 1 ha ir lielāki 2256 ezeri. Latvijas ezeri pārsvarā ir nelieli un to izvietojums – nevienmērīgs. Visvairak ezeru ir augstienēs, īpaši Latgalē un Augšzemē, vismazāk – Zemgalē, kur līdzenais reljefs un daudzās upes neļauj ūdeņiem uzkrāties.

Ezers ir dabiski radies, ar ūdeni piepildīts Zemes virsas padziļinājums. Vispirms izveidojās ieplaka (ezerdobe), kuru piepilda ūdens. Lielākā daļa Latvijas ezeru ir ledāja ieplaku jeb glaciālie ezeri, kas radušies leduslaikmeta beigās. Ledāja un tā kušanas ūdeņu darbības rezultātā izveidojās pauguriem un ieplakām bagāts reljefs. Daudzās ieplakās uzkrājās ūdens un veidojās ezeri. Latvijas reljefā sastopami šauri, gari ielejveida pazeminājumi – subglaciālās vagas (iegultnes). Tajās var būt izveidojies viens ezers vai vairaku ezeru virkne. Daļa zinātnieku uzskata, ka subglaciālās vagas izspiedis ledājs ar savu masu, bet citi , ka tās izskalojušas zem ledus plūstošas upes. Pēc ezerdobes izcelsmes Latvijā ir arī lagūnas ezeri, vecupes ezeri, karsta ezeri.

Latvijas ezeros kopa ir apmeram 350 salu. Ežezers ir līčiem un salām bagātākais ezers Latvijā. Lielākā ezersala – Viskūžu sala – atrodas Usmas ezerā. Drīdzis ir Latvijas dziļākais ezers, bet tā lielākā sala ir Bernātu sala (13,900 ha).

Viens no Latgales skaistākajiem un zināmākajiem ezeriem ir Drīdzis. Tas atrodas Krāslavas rajona Skaistas un Kombuļa pagastā. (Piebraukšana pa Aglonas – Krāslavas šoseju, no kuras jānogriežas pa ceļu Kombuļi – Sauleskalns. Attālums no Aglonas – 26 km; no Krāslavas – 13 km; no Kombuļiem – 4 km).