Ārzemju viesu apkalpošanas īpatnības Zviedrija

Zviedrijai ir vislielākais iedzīvotāju skaits no visām Ziemeļvalsīm. Rietumos no Norvēģijas to atdala kalnu grēda. Tai kopīgi ar Somiju pieder Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļā. Valsts dienviddaļā galvenokārt ir lauksaimniecības zemes, bet uz ziemeļiem arvien vairāk teritorijas klāj mežu platības. Arī iedzīvoju ziņā Zviedrijas dienvidu daļa ir blīvāk apdzīvota, visvairāk iedzīvotāju ir ielejā ap Mēlarena ezeru un Ērezunda reģionā. Riksdāgs (Riksdag) par vienpalātas parlamentu kļuva 1971. gadā. Tā 349 deputāti tiek ievēlēti uz četriem gadiem saskaņā ar proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Valstī iedzīvotāju vidū ir arī vismaz 17 000 sāmu (jeb lapu). Tajā ir arī etnisko somu minoritāte.

Esiet gatavi stipram rokasspiedienam. Jāuzrunā, kā “misters”, “mis” vai “misis”, nesauciet zviedru vārdā, kamēr viņš pats jūs nesauc vārdā. Ārstus, inženierus ir jāuzrunā ar vārdu “doktor”.

Salīdzinot ar itāļiem, grieķiem, spāņiem zviedri runā relatīvi klusi. Viņi var sabīties, ja ekspresīvās kultūras pārstāvis kliedz vai sit pa galdu. Zviedri vienmēr vēlas zināt, kas īsti notiek. Ja zviedri tiek pārtraukti, tad tas var sadusmot viņus. Sarunas laikā cilvēkiem ir jārunā rindas kārtībā. Zviedri ir tieši, tāpēc viņi cenšas būt uzmanīgi, lai izvairītos no konflikta pie sarunu galda.

Savaldīgie zviedri tikšanās laikā atrodas izstieptas rokas attālumā, pretstatā ekspresīvo kultūru pārstāvjiem, kuri sēž tuvāk. Zviedri smaida retāk nekā amerikāņi vai dienvidnieki. Pieskaršanās ir tikai rokasspiediena laikā. Acu kontakts nav tik intensīvs kā arābiem, bet ir stiprāks nekā Āzijas pārstāvjiem. Zviedri maz žestikulē, ar galvas mājienu, viņi it kā saka: nāc tuvāk.

Zviedriem piemīt vienkāršība un mērenība, viņi negatīvi attiecas pret lielību un pašreklāmu.

Zviedri lepojas ar savu punktualitāti un grafiku ievērošanu, to pašu viņi sagaida no ārzemniekiem.

Ja jūs esat uzaicināts mājās, dāviniet namamātei ziedus un bērniem konfektes. Ja jūs ir nosēdinājuši blakām namamātei, tad esiet gatavs teikt runu. Neskatoties uz nesenām reformām Zviedrijā alkohols joprojām ir dārgs, tāpēc ieteicams dāvināt markas vīnu, konjaku vai viskiju. Atšķirībā no Dienvideiropas, šeit ir pieņemts, ka sieviete var samaksāt rēķinu. Zviedru etiķete skaitās neformāla, izņēmums ir tosti. Parasti pirmo tostu saka saimnieks “skol”, pēc tam drīkst iedzert.

Krevetes, bagātīgs uzkodu piedāvājums, svaigi salāti, gan dzidrās, gan krēmzupas, kā arī gaļas ēdieni (uz restem cepts steiks, zviedru gaļas bumbiņas u.c.).

Viena no Zviedrijas tradīcijām ir degvīna “Absolut” izgatavošana. “Absolut” kvalitāte vienmēr ir nemainīga, jo līdz pēdējam pilienam šis izcilais degvīns tiek ražots vienā vienīgā vietā pasaulē – pilsētiņā Ahus, Zviedrijas dienvidos. Degvīnu ražo no ziemas kviešiem, ievērojot vairāk nekā 400 gadus senas ražošanas tradīcijas, un izmantojot oriģinālu destilācijas metodi, kas ļauj degvīnam saglabāt izteiktu kviešu garšu. Ar nosaukumu “Absolut” degvīns tiek tirgots kopš 1879. gada, kad „degvīna karalis” Mr. Lars Olsens Smits, kura attēls šodien ir uz katras “Absolut” pudeles, prezentēja jauno degvīnu ar nosaukumu “ABSOLUTi tīrs ūdens”.