"Blaumaņa noveles ""Nāves ēnā"" analīze"

Es izvēlējos Rūdolfa Blaumaņa noveli „Nāves ēnā”. Šo noveli es izvēlējos tapēc, ka esmu jau to lasījusi un tā mani ļoti aizrāva.

Mani šī novele aizrauj, jo tā atšķiras no citām novelēm, kuras esmu lasījusi un tās negaidītās beigas liek aizdomāties par šīs grāmatas būtību. Neskatoties uz šīs noveles traģiskajām beigām, ši novele man patīk labāk nekā daži labi stāsti jeb mīti. Nav konkrēta iemesla, kapēc es šo noveli izvēlējos, tā vienkārši bija pirmā, ko es atcerējos no lasītās literatūras 8.klasē un nedomāju, ka daudzi šo noveli izvēlēsies un to atceras.

No šī stāsta es ieguvu to, ka labāk ziemā tomēr nevajadzētu uzturēties uz ledus un nepakļaut savu dzīvību briesmām. Bērniem tas ir daudz bīstamāk, bet tie, kas ziemas laikā vēlas zvejot, nevajadzētu uz ledus būt vieniem pašiem, bet ar kādu kopā, lai būtu drošāki, kad notiek nelaime.

Es stāstīšu par noveli „Nāves ēnā” par tās sižetu grāmatā un filmā, par to, kas tur ir kopīgs un atšķirīgs:

Pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles „Nāves ēnā” motīviem 1987.gadā tika uzņemta mākslas filma kurā tāpat, kā grāmatā ir dramatiskas beigas ar negaidītu atrisinājumu un tās darbība notika uz ledus gabala.

Beigās, kad visi ieraudzīja laivu, kas peldēja pie viņiem, visi bija priecīgi, ka beidzot tiks prom no šī ledus gabala, bet visiem tomēr neveicās, jo vajadzēja lozēt un tikai 5 cilvēti tika laivā un nokļuva mājās.