Es pasaulee, pasaule manii

Tas ir gluži kā pulksteņa mehānismā, kur katram zobratiņam ir sava nozīme un vieta. Nav laika atelpai. Nav laika kļūdām. Jādarbojas, jākustas. Lai saglabātu harmoniju. Lai saglabātu kustību. Un kustība saglabā nepārtraukto metamorfozi.

Bet šajā nepārtrauktajā ritmā mēs nedrīkstam pazaudēt sevi. Tā ir māksla. Sadzīvošana ar pasauli, kas reizē mūs gan kropļo, gan pilnveido. Tā ir nemitīga sevis pašapliecināšanās.

Reiz kāds man teica, ka pasaule to nemitīgi maldina un viļ. Bet tas, kurš tā saka, patiesība maldās pats sevī. Ir jāizprot sava iekšējā pasaule, lai izprastu ārējo. Un atbildes jāmeklē sevī. Var paiet stundas, dienas vai gadi, bet jāturpina meklēt.

Es pasaulē. Pasaule manī. Nešķirami un nedalāmi jēdzieni. Un tā vienmēr...