Franču revolūcija: brīvības un vienlīdzības idejas

Revolūcijas lozungs skan iedvesmojoši. Manuprāt, tieši šī lozunga īstenošana būtu bijusi nepieciešama Francijai, jo kārtu sistēma, kas Francijā bija jau ilgu laiku sāka radīt domstarpības starp 1., 2. un 3. kārtu. Cilvēku iedalījums kārtās agri vai vēlu nes tikai konfliktus un nemierus, jo ikviens cilvēks pēc savas būtības vēlas vienlīdzību un brīvību.

Revolūcijas sākumā redzam piemērus tam, ka šo lozungu cenšas īstenot. Piemēram, Ans Robērs Žaks Tirgo iestājās par brīvu tirdzniecību, vienotu nodokļu politiku starp šķirām, kas būtu panākusi vienlīdzību vismaz ekonomiskajā ziņā, taču tas netika panākts tik viegli.

Caurskatot tālākos vēstures pavērsienus redzam, ka lozungs arvien vairāk zaudēja savu sākotnējo nozīmīgumu un netika īstenots revolūcijas laikā. Cilvēku brīvība un dzīvība bija kļuvušas mazvērtīgas revolūcijas laikā tika veikti 14’000 nāvessodi, kuri bieži vien bija neatbilstoši „izdarītā nozieguma” pakāpei, piemēram, par izteiktām frāzēm, kas bija negatīvi vērstas pret revolucionāru rīcību vai uzskatiem.

Cilvēku starpā nebija vienlīdzības, lai gan to ļoti centās panākt jakobīņi – atceļot titulu lietošanu, mazinot īpašuma nozīmīgumu to atsavinot.