Frederiks Šopēns

Tā ir sol minorā, sonātes formā. Tā sākas ar lēnu ievadu. GP ir lēna, valšveidīga kā atmiņu tēls. BP kontrastē, tā ir maiga, dziedoša, Mibemol mažorā. Tā ir plašas elpas melodija. Ekspozīcija noslēdzas mierīgi, bet ne uz ilgu laiku. Izstrādājumā ir spēcīgs kāpinājums uz BP bāzes. Tā kļūst heroiska. Reprīze sākas ar BP. Tā turpina skanēt svinīgi un pacilāti, bet GP ir drūma. Kodā balāde noslēdzas traģiski.

Sonātes – no trim slavenākā ir otrā sonāte sibemol minorā un ir izcilākais Šopēna cikliskais darbs. Tai ir četras daļas un kulminācija ir trešā – sēru maršs. Tas sacerēts 10 gadus pirms pārējām daļām.