Balādes – Šopēns ir balādes žanra izveidotājs. Tās saistītas ar dramatiskiem notikumiem. Kopā ir četras.
Tā ir sol minorā, sonātes formā. Tā sākas ar lēnu ievadu. GP ir lēna, valšveidīga kā atmiņu tēls. BP kontrastē, tā ir maiga, dziedoša, Mibemol mažorā. Tā ir plašas elpas melodija. Ekspozīcija noslēdzas mierīgi, bet ne uz ilgu laiku. Izstrādājumā ir spēcīgs kāpinājums uz BP bāzes. Tā kļūst heroiska. Reprīze sākas ar BP. Tā turpina skanēt svinīgi un pacilāti, bet GP ir drūma. Kodā balāde noslēdzas traģiski.
Sonātes – no trim slavenākā ir otrā sonāte sibemol minorā un ir izcilākais Šopēna cikliskais darbs. Tai ir četras daļas un kulminācija ir trešā – sēru maršs. Tas sacerēts 10 gadus pirms pārējām daļām. 1.daļa – sonātes formā, sākas ar drūmu ievada tēmu. GP ir izmisuma pilna, satraukta melodija. BP ir korāliska. Izstrādājumā tēmas transformējas. Ievads kļūst maigs savukārt GP draudīga. Reprīze sākas ar BP, bet GP parādās tikai kodā. 2.daļa – skerco Mibemol minorā. Gaišās tēmas saistās ar atmiņu tēliem un nespēj pretoties realitātei. 3.daļa – sēru maršs, tēma zemā reģistrā atgādina bēru gājienu. Vidusposmā ir gaiša, trausla melodija Rebemol mažorā. Fināls ir visneparastākā daļa. Pie izvērstiem Šopēna skaņdarbiem vēl jāpieskaita 4 skerco, fantāzija un skerco kā patstāvīgs skaņdarbs.
