Frēderiks Šopēns: dzīves ceļš un daiļrade
Jau no agriem gadiem izpaudās mazā Frederika spējas mūzikā. Pirmos savus skaņdarbus (polonēzes) viņš sacerēja jau 7 gadu vecumā. Slava par mūzikas brīnumbērnu ātri izplatījās Varšavā, un Šopēns bieži koncertēja augstmaņu ballēs un koncertos. Šopēns mācījās Varšavas licejā, kurā pasniedza arī tēvs, bet pēc tam mūzikas
1829.gadā Šopēns ieradās Vīnē, lai pēc tam dotos uz Itāliju. Tomēr Polijā sākas Novembra sacelšanās pret cara režīmu, un pēc tās sagrāves, tāpat kā daudzi citi poļi, Šopēns devās emigrācijā uz Parīzi.
Frederiks Šopēns radījis skaņdarbus tikai klavierēm, lielākā kompozīciju daļa ir solo klavierēm. Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram Šopēna sēru maršs (2.klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākās Šopēna formas bija etīdes, mazurkas, noktirnes, polonēzes un valši. No lielajām formām jātzīmē divi Šopēna klavierkoncerti.
