Frediriks Šopēns

Mazurkas – apmēram 60 un sacerētas visa mūža laikā. Tajās apvienojas dažādu Polijas novadu dejas. Vīrišķīgais ‘mazurs’, valšveidīgais ‘kujavjaks’ un spriganais ‘obereks’. Mazurkām raksturīgs punktēts ritms un uzsvars uz vājās taktsdaļas, tāpat kā kaprīzi lēcieni melodijā ¾. Var iedalīt trīs grupās:

a)Jaunībā sacerētas balles mazurkas. Mazurka sibemol mažorā priecīgā raksturā.

b)Ainas no zemnieku dzīves – tautiskas mazurkas ar zemnieku svētku attēlojumu un dažādām skaņkārtām un instrumentu atdarināšanu. Fa mažora mazurkā ir obereks lidiskajā skaņkārtā.

c)Visdaudzskaitlīgākā grupa. Skumjas minora mazurkas, kurās komponists ar sirdssāpēm atceras dzimteni. Mazurka la minorā. Arī pēdējais skaņdarbs, ko sacerēja Šopēns bija mazurka.

Valši – Šopēnam ir 14 valši, tā ir 19.gs. vispopulārākā deja, kuru sacer ikviens komponists. Šopēnam ir divejādi valši:

Etīdes – paralēli ar Listu, Šopēns izveido koncertetīžu žanru. Sacer etīdes lēnā tempā, katrai etīdei ir savs tehniskais uzdevums. Visbiežāk – legato – likt klavierēm dziedāt.