ĢIS izmantošana mūsdienās

Mūsdienās GIS ir tieši vai netieši iesaistīts praktiski visās dzīves svērās. GIS izmantošana ir krasi palielinājusies pēdējo 5 10 gadu laikā. Tas ir noticis, jo:

pējos gados GIS ir kļuvis pieejamāks plašākai publikai, pateicoties tehnoloģijām, kas ļauj izplatīt ģeogrāfisko informāciju internetā reālā laikā:

pateicoties datortehnikas attīstībai, ir samazinājušās izmaksas GIS sistēmu ieviešanā (GIS ir ļoti apjomīgas sistēmas, kam vajadzīga liela datortehnikas jauda);

radusies lielāka nepieciešamība pēc sarežģītas ģeogrāfiskās informācijas analīzes;

ir uzkrāta lielāka pieredze strādājot ar GIS. Galvenās sfēras, kurās ir iesaistīts GIS:

izmantojot digitālās kartes, GIS sniedz iespēju apstrādāt un attēlot ģeogrāfisko informāciju jaunos un neredzētos veidos;

GIS tehnoloģijas sniedz iespēju savienot telpisko un jebkura cita veida telpisko informāciju vienā sistēmā (datubāzes, attēlus, filmas, skaņas utt.);

GIS ļauj savienot dažādus ģeogrāfiskas izcelsmes procesus vienā sistēmā (piemēram GIS sniedz iespēju vienlaicīgi izmantot administratīvo informāciju (administratīvās robežas), kadastra informāciju (īpašuma robežas), nodokļu informāciju (zemes nodoklis), zemes lietojumu un inženierkomunikāciju objektus vienlaicīgi, par pamatu izmantojot objektu ģeogrāfisko informāciju);

GIS tehnoloģijas vienlaicīgi ir teleskops, mikroskops, dators un kopējamā mašīna telpisko datu integrācijai un analīzei (iespējams teritoriju aplūkot no attāluma, lai redzētu teritorijā notiekošo vispārēji (zoom to full view), iespējams aplūkot teritorijas atsevišķus objektus tuvplānā (zoom in vai zoom to selected object), veikt telpisko analīzi, noteikt kāda ir objektu savstarpējā attiecība, kā arī iespējams veikt teritorijas kartes pavairošanu dažādos mērogos, skatos un neierobežotā kopiju skaitā).

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas kā efektīvs instruments tiek izmantotas dažādu ar vidi saistītu jautājumu risināšanā, jo ļoti bieži risinot vides jautājumus ar kādas sistēmas palīdzību, ir ļoti svarīga sistēmas elementu ģeogrāfiskā komponente, kura ļauj definēt sistēmas elementu attiecības un noteikt likumsakarības, modelēt un prognozēt situācijas.