„Jaunromantisma iezīmes Jāņa Poruka stāstā „Pērļu zvejnieks””

Uzskatu, ka manis veidoto darbu varēs izmantot kā palīgmateriālu mācību darbā, jo tajā ir atrodama daudzpusīga informācija par 18. gs beigu 20.gs sākuma rakstniekiem, kā arī sīki un detalizēti pierādītas jaunromantisma iezīmes konkrētajā stāstā „Pērļu zvejnieks”. Zinātniski pētniecisko darbu varēs izmantot kā palīgmateriālu referātu rakstīšanai.

Pētnieciskajam darbam izvirzu šādu mērķi: pierādīt jaunromantisma iezīmes Jāņa Poruka stāstā „Pērļu zvejnieks”.

• ievākt informāciju par rakstnieka biogrāfiju, jaunromantisma rašanos, tā iezīmēm un spilgtākajiem pārstāvjiem;

• atrast un izrakstīt citātus, kas spilgti atspoguļo jaunromantisma stilu dotajā daiļdarbā;

Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13.oktobrī. Dzejnieka tēvs ir Druvienas tiesasvīrs un vēlāk pagasta vecākais – „Prēdeļu” saimnieks Jēkabs Poruks, māte – Līze, dzimtajā uzvārdā Krastiņa. Jānis saviem vecākiem ir pirmdzimtais. Jaunāki par viņu: brāļi Kārlis, Jūlijs, Jēkabs un māsas Anna un Emīlija. [2., 9.]

1881. gada rudenī Poruks iestājas Druvienas pagastskolā un mācās tur četrus gadus – līdz 1885. gada pavasarim. Par savu pirmo skolu Jānis Poruks uzrakstījis tikai vienu vienīgu darbu „Kauja pie Knipskas”. [2., 14.]

No 1885. līdz 1887. gadam Poruks mācās Liezēres draudzes skolā. Skolas laikā dzejnieks aizraujas ar zīmēšanu, kaut gan novērtējums šai priekšmetā viņam, tāpat kā dziedāšanā, tikai labs, nevis ļoti labs. Rakstu darbi vienmēr ļoti labi. Porukam te rodas pirmie dzejoļi, arī pirmais stāsta „Pērļu zvejnieks” variants. [2., 15.]

Uz gadu Porukam ir jāpamet mācības finansiālo apstākļu dēļ, taču 1888./89. gadā viņš ir Cēsu pilsētas skolas abitūrijas klases audzēknis. Ap šo laiku Poruks sāk publicēties laukrakstos. Pirmā publikācija – stāsts „Purvaiņos” laikrakstā „dienas lapa” literatūras pielikumā 1888.gadā. Pēc tam publicējas „Mājas Viesa Mēnešrakstā”, ap kuru P.Zālīte pulcinājis eiropeiski izglītotus jaunus talantus. [2., 16.]

Pēc Cēsu pilsētas skolas iestājies Rīgas Politehniskā institūtā (RPI). Par trim priekšskolas gadiem Poruks var pateikties RPI docentam Hermanim Vestermanim, kas saskata viņā talantīgu jaunekli, kam vērts palīdzēt. Izmantojot Vestermaņa atbalstu un mecenātu devību, Poruks 1893. gadā februārī aizbrauc uz Vāciju, lai iestātos Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā. (1889. gada rudenī, atklājas trūkums Druvienas pagasta kasē un tiek apcietināts Jāņa Poruka tēvs. 1893. gadā tiesa, kurā apsūdzēto atzīst par nevainīgu naudas piesavināšanā, taču notiesā, jo nav kārtības pagasta papīros. Tā 1893. gada vasarā Poruku dzimta faktiski beidz eksistēt: „Prēdeļus” izūtrupē, vectēvs mirst, tēvs cietumā, visi pārējie izklīst kur kurais.) Drēzdenē sācis studēt klavierspēli, mūzikas vēsturi un pašmācības ceļā arī filozofiju. Iespēja ārzemēs iepazīties ar slavenu ārzemnieku darbiem, noklausīties koncertus, tikšanās ar izciliem cilvēkiem – tas viss sekmēja Poruka izaugsmi par dziļu kultūras cilvēku. Ārzemju posmā aizrāvies ar literatūru – grieķu varoņteikas, J.V.Gēte, Dž.G.Bairons, F.Nīče. Naudas trūkuma dēļ Poruks pārdod savu manuskriptu „Nākotnes reliģija” kādam Berlīnes izdevējam. Berlīne kļūst par vietu, kur izdota latviešu rakstnieka pirmā grāmata. Tas ir filozofisks apcerējums, kurā salīdzinātas divas viena laika, bet pretēju uzskatu personības – Ļevs Tolstojs un Fridrihs Nīče. [2., 18.]