Klonēšana: priekšrocības un trūkumi

Klonēšana ir ģenētiski identisku šūnu, gēnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā. Klonēšana ir viens no aktuālākajām un visvairāk apspriestajiem, bet tajā pašā laikā pretrunīgākajiem zinātnes sasniegumiem mūsdienu sabiedrībā. Tādējādi šo atklājumu var definēt gan kā ieguvumu, gan postu. Nenoliedzami pozitīvi ir tas, ka ar klonēšanas palīdzību būs iespēja saglabāt izmirstošās dzīvnieku sugas, bet, tā kā neviena metode nevar būt perfekta – klonējot pilnīgi iespējamas kļūmes, kas var izraisīt klonos dažādas ģenētiskas problēmas un anomālu to attīstību.

Pastāv cerība, ka klonēšana nākotnē varētu nozīmēt milzu izrāvienu medicīnā, jo būs iespējams iegūt identiskus orgānus, lai cilvēki, kam ir nopietnas traumas, varētu izdzīvot. Lai arī līdz šim orgānu klonēšanas mēģinājumi nav vainagojušies panākumiem, zinātnieki ar to nopietni nodarbojas, cenšoties panākt to, lai orgānus varētu piemērot konkrētajam cilvēkam, tādējādi izslēdzot risku, ka organisms atgrūdīs to.

Nevar nepieminēt, ka ar klonēšanas palīdzību nākotnē būtu iespējams saglabāt izmirstošas dzīvnieku sugas. Pagātnē tikušas klonētas aitas, peles, kazas, suņi, cūkas, pērtiķi, govis un citi.