Klonēšana: zinātnes sasniegumi un ētikas jautājumi

Izvēlējos rakstīt referātu par šo tēmu, jo man šis temats liekās interesants un saistošs. Uzskatu, ka klonēšanas lielie panākumi gaidāmi tikai nākotnē! Pirms šī darba rakstīšanas varētu teikt, ka gandrīz neko par klonēšanu nezināju, bet noteikti tagad zināšu kaut tikai mazu daļiņu par to. Uzzināju kas ir klonēšana, kas ir pirmie klonētie dzīvnieki. Tagad mani šis temats ieinteresējis. Noteikti sekošu klonēšanas attīstībai.

Lasot kā tika klonēti dzīvnieki, liekas, ka tas tā nemaz nevar notikt, tas vienkārši ir neaptverami. Mazliet tas arī biedē, iedomājoties, ka varbūt nākotne varētu būt kloni... Manuprāt, tas daudzus neinteresē, jo saprast kā tiek klonēti dzīvnieki un cilvēki ir loti grūti.

Daudzi eksperimenti beidzās neveiksmīgi, un arī veiksmīgie, kuru rezultātā radās klonētās aitas, govis, peles un cūkas, beigās izrādās ne tik perfekti.

Pēc klonēšanas lielai daļai klonu parādās iedzimti defekti. Piemēram, slavenā klonētā aita Dollija noveco ātrāk kā viņas vienaudze. Var secināt, ka vēl daudz jāstrādā, lai būtu labs rezultāts.

Bet ja būtu iespējama klonēšana, ja pat būtu tā, ka klonēšanu apstiprina par 100% drošu, rastos cita problēma – morāli ētiska problēma. Cik plaši šo metodi drīkstētu lietot? Manuprāt, ja klonēšana tiešām izdotos, tad to noteikti nevajadzētu izmantot plaši? Nedomāju, ka plašai klonēšanai būtu labas sekas.

Varbūt pašlaik es neesmu par cilvēku klonēšanu, drīzāk pret, bet vairāk esmu par dzīvnieku klonēšanu. Manuprāt, cilvēki pagaidām nav gatavi klonēšanai un pieņemt klonus.

Es domāju, nākotnē klonēšana attīstīsies un varbūt, izdosies klonēt cilvēku tā, lai pēc tam nebūtu nekādu iedzimtu defektu.

Process, kurā šūnu vai organismu grupu veido veģetatīvās pavairošanas ceļā, kas ir ģenētiski dublikāti un tālab ir ģenētiskā ziņā identiski sākotnējam materiālam vai mātes šūnai.

• Zinātnieki ir lepni, ka viņiem ir izdevies pārspēt dabu, taču tas tikai vēlreiz liecina par viņu lielo godkāri. Lai radītu cilvēku ar klonēšanas procesu, viņi pieprasa miljoniem dolāru. Ikviens vesels vīrietis un sieviete to var izdarīt pavisam vienkārši

• Zinātnieki spēs palīdzēt dažiem cilvēkiem, piemēram, bezbērnu vecākiem radīt bērnus.

• Tas būtu ļoti eksotiski apskatīt dzīvu dinozauru zooloģiskajā dārzā.

Daļa speciālistu uzskata, ka būtu jārada "ledusskapju zvērudārzi", kuros savāktu apdraudēto dzīvnieku spermu, audus un citu organisko materiālu, bet citi norāda, ka tas novērsīs uzmanību no patiesi bīstamajiem faktoriem, pirmkārt, jau faunas pārstāvju dzīvesvietu izpostīšanas. Odibonas Dabas institūta viceprezidente Betsija Dresera norāda, ka aprdaudēto sugu glābšanā nav vienota universāla risinājuma, jo problēma ir ļoti daudzšķautņaina un kompleksa.Nav vairs ne runas par sen izmirušo dzīvnieku klonēšanas iespēju no saglabātā organiskā materiāla DNS molekulām. Taču pagaidām klonētājiem nav ar ko lepoties arī pašlaik apdraudēto sugu glābšanā. "Advanced Cell Technology" mēģināja klonēt Dienvidamerikas savvaļas vērsi, taču jaunradītais eksemplārs nomira jau pēc divām dienām no vīrusu infekcijas. "Advanced Cell Technology" uzticēts arī klonēt Spānijas savvaļas kalnu kazu. Šo sugu pārstāv vairs tikai viens dzīvnieks.Analītiķi atzīst, ka klonējot varētu laist pasaulē dažus atsevišķus dzīvniekus, taču sugu daudzveidības saglabāšanai ar to nepietiek.