Krišjānis Barons: tautasdziesmu likuma tēvs

Krišjānis Barons dzimis 31. Struteles muižā (tag. Tukuma raj.), kur viņa tēvs ir vagars (šai amatā iecelts pret paša gribu). No astoņiem savu vecāku bērniem Krišjānis bija pēdējais. Mūsu rakstniekam bija pusotrs gads, kad viņš līdz ar vecākiem pārgāja uz Īli (tag. Dobeles raj.), kur tēvs atkal bija par vagaru. Kad zēnam ir septiņi gadi, tēvs nomirst. Māte palika ar mazākajiem bērniem vēl kādu gadu Īlē, tad dabūja Cirolē moderes vietu. Mazā Krišjāņa pirmais patstāvīgais darbs bija cūku ganīšana. Desmit gadu vecumā Krišjāni ņēma pie sevis viņa māsa Kristīne, kas bija precējusies ar Dundagas Vecmuižas vagaru Kronberģi un pati izpildīja moderes vietu. Pēc kāda pus gada audžuvecāki pārgāja tādā pašā vietā uz Dundagas Valpenes mazo muižu, ko Krišjānis tad nu uzlūko par savām mājām, skolas apmeklēdams.

Dzejolis „Kalna strauts” stāsta par censoņa mūžu, kas nes svētību visai tautai:

Dzejolī „Divējādas kapenes” izskan doma, ka iekarotājiem jāiznīkst, bet tauta ir spēka pilna. Citā dzejolī „Mūsu manta” Barons aicina:

Šis milzu darbs aptver 6 200 lappuses un tiek iespiests laikā no 1894. gada līdz 1915. gadam; sākot ar II sējumu, par tā publicēšanu rūpējas Krievijas Zinātņu akadēmija.

„Latvju dainās” dziesmu materiāls grupēts ap cilvēka dzīvi un atklāj latviešu tautas nacionālo savdabību, atklāj tās domāšanas veidu. „Latvju dainas” rosina daudzu latviešu rakstnieku, it īpaši Raiņa daiļradi; tās plaši izmanto valodnieks J. Endzelīns, K. Mīlenbahs, A.Ozols u.c.

Lai sistematizētu 3 x 11 cm izmēra lapiņas ar tautasdziesmām, bija nepieciešams kāds īpašs darba rīks. Šim nolūkam 1880. gadā Maskavā, kur Barons tolaik dzīvoja, pēc viņa rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar 70 atvilknītēm, kur katrā 20 sadaļas, un trim lielākām atvilktnēm. Skapja augstums ir 160 cm, platums 66 cm, dziļums 42 cm.