Krišjānis Barons (1835–1923)

Budams aktīvs jaunlatviešu darbinieks, Barons darbojās Tērbatas latviešu studentu pulciņā un bija viens no laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibinātājiem un līdzstrādniekiem. 1878.gadā viņš pārņēma no F.Brīvzemnieka latviešu tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu, ko turpināja līdz mūža beigām. 1894.–1915.g. Barons izdeva 6 sējumos akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu Latvju dainas. Mūža laikā Barons publicējis vairāk nekā 150 rakstu par dabaszinātņu (fizikas, ķīmijas, matemātikas, astronomijas) un tautas izglītības jautājumiem, kuros vērsās pret māņticību. Rakstīja stāstus un dzejoļus laikmeta progresīvo centienu garā, tāpat tulkoja.

Krišjānis Barons dzimis 1835.gada 31.oktobrī Strutelē vagara ģimenē. Viņa tēvs agri nomira un Krišjānis dzīvoja pie māsas Dundagā, mācījās Dundagas pagastskolā, no 1847.gada Ventspils elementārskolā un apriņķa skolā, tad ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova atbalstu – Jelgavas ģimnāzijā (1852–1855). 1856.gadā Barons iestājās Tērbatas universitātē Igaunijā, kur līdz 1860.gadam studēja matemātiku, fiziku un astronomiju un klausījās lekcijas par krievu literatūru. Tur viņš iepazinās ar K.Valdemāru un J.Alunānu, ar kuriem kopā izveidoja nacionāli noskaņotu latviešu studentu pulciņu, kas bija viens no galvenajiem jaunlatviešu kustības aizsākumiem.

1856.gadā Barons sāka publicēties laikrakstā “Mājas viesis” (pirmā publikācijas - raksts Zvaigznes), 1857.gadā viņš publicēja savus pirmos dzejoļus, tai pašā gadā viņš izvirzīja domu par latviešu folkloras krāšanas nepieciešamību, vēl nenojauzdams, ka tas kļūs par viņa mūža darbu. 1860.gadā līdzekļu trūkuma dēļ Barons pārtrauca studijas Tērbatā un atgriezās Dundagā. 1862.gada maijā viņš pēc J.Alunāna aicinājuma ieradās Pēterburgā, kur piedalījās laikraksta “Pēterburgas Avīzes” dibināšanā,...